Katram cilvēkam savas garīgās izcelsmes dēļ ir plāns, kas tika izveidots neskaitāmas inkarnācijas pirms un arī pirms gaidāmā iemiesojuma satur atbilstošus jaunus vai pat vecus uzdevumus, kas jāapgūst/piedzīvo nākamajā dzīvē. Tas var attiekties uz visdažādākajām pieredzēm, kādas dvēselei savukārt ir vienā vēlas piedzīvot iemiesojumu.

Mūsu ģimeņu, partneru un citu dzīves notikumu izvēle

Pat šķietami nopietni aspekti, piemēram, slimība vai pat zināms disharmonisks noskaņojums, kas vijas cauri dzīvei, var būt pat iepriekš definēti. Tas arī nav sods, bet drīzāk atspoguļo ēnainu aspektu, ko cilvēks vēlas piedzīvot ceļā uz absolūtu tīrību un pilnību (vai apzināties un piedzīvot pilnību). Tāpēc nākamajā dzīvē var izpausties arī ļoti izteikts skopums. Tad tā ir pieredze, kas ir jāatzīst un jāatrisina attiecīgajai personai. Šajā gadījumā būtu mentāla orientācija, t.i., apziņas stāvoklis, kurā cilvēks atzīst skopuma vai egoisma bezjēdzību un pēc tam atmet to jaunu uzskatu dēļ (piem., ir svarīgi un dabiski dot - skopums ir tikai rezultāts uz materiālu orientēts prāts). Bet ne tikai slimības un tām atbilstošā neharmoniskā līdzība ir iepriekš noteikta, bet arī mūsu ģimenes un attiecību partneri ir apzināti izvēlēti pirms atbilstošas ​​iemiesošanās. Rezultātā mēs ģimenē nepiedzimstam nejauši, bet esam to apzināti izvēlējušies jau iepriekš. Parasti pat saka, ka dažas dvēseles vienmēr piedzimst vienās un tajās pašās ģimenēs, t.i., ģimenēs, kurās ir izveidotas neskaitāmas saskaņotas dvēseles attiecības. Protams, ir arī izņēmumi un dvēseles, kas pirms iemiesošanās izvēlas pavisam citu pieredzi (kas zina, varbūt arī no tā rodas sajūta, ka dažās ģimenēs daži cilvēki jūtas pavisam sveši). Tieši tāpat ir ar partnerattiecību saitēm, īpaši attiecībām, kas bija ļoti intensīvas, rosinošas, veidojošas vai pat dziļas mīlestības un harmonijas pilnas. Tās ir saites, kurām ir dziļa vieta mūsu sirdīs un kuras ir mūs mainījušas. Protams, varētu iekļaut arī mazāk intensīvas, varbūt tikai īstermiņa attiecības, bet īpaši jau iepriekš minētās attiecības var būt pārliecinātas, ka tās ir bijušas saskaņotas un noteiktas pirms paša iemiesošanās. Cilvēks ir nolēmis radīt šīs kopīgās pieredzes un noteiktu laiku (vai veselu iemiesojumu vai gadiem) dalīt savā starpā dzīves ceļu. Atbilstošās attiecības parasti kalpo arī paša attīstībai. Tādā veidā partneris pārstāv lielāko skolotāju savā dzīvē un atspoguļo visus iekšējos aspektus. Strīdi, vārdu kari un citas neharmoniskas situācijas tad ļoti bieži izvilina sevī daļas, kas vēl nav harmonijā.

Dvēsele nekad neiet bojā, drīzāk tā maina bijušo mājokli pret jaunu vietu un dzīvo un strādā tajā. Viss mainās, bet nekas nepazūd. – Pitagors..!!

Tāpēc tās ir ne tikai saskaņotas attiecības, bet pat attiecības, kas ir ārkārtīgi svarīgas mūsu pašu labklājībai. Tad galu galā ir aizraujoši, cik daudz mūsu dzīves aspektu, situāciju un pieredzes ir iepriekš definētas un, galvenais, kādus lēmumus mēs kā dvēseles pieņēmām pirms savas iemiesošanās. Tomēr ir svarīgi saprast, ka tāpēc mēs joprojām varam pieņemt savus lēmumus un ka mums arī nav jāpakļaujas šķietamajam liktenim. Mēs vienmēr varam ņemt savu likteni savās rokās un veidot to pilnībā atbilstoši savām vēlmēm un idejām. Tieši tādā pašā veidā var novirzīties arī mūsu dvēseles plāns, un pastāv arī iespēja ļaut savai iemiesojumam izpausties kā pēdējai inkarnācijas pieredzei. Bet sava iemiesojuma apgūšana, dualitāro modeļu pārvarēšana un, galvenais, pilnīgi brīva un augstfrekvences apziņas stāvokļa radīšana ir cita tēma. Šajā ziņā esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet harmonijā. 🙂

Priecājos par jebkādu atbalstu