Katrs cilvēks savā būtībā ir spēcīgs radītājs, kuram ir iespaidīga spēja fundamentāli mainīt ārējo pasauli vai visu pasauli tikai ar savu garīgo orientāciju. Šī spēja ir redzama ne tikai no tā, ka katra pieredze vai katrs līdz šim pieredzētais apstāklis ​​ir mūsu pašu prāta produkts. (visa jūsu pašreizējā dzīve ir jūsu domu spektra produkts. Tāpat kā arhitekts vispirms ir iecerējis māju, tāpēc māja attēlo domu, kas ir kļuvusi acīmredzama, tā arī jūsu dzīve ir viena jūsu domu izpausme, kas ir kļuvušas atklātas.), bet arī tāpēc, ka mūsu pašu lauks ir visaptverošs un esam saistīti ar visu.

Mūsu enerģija vienmēr sasniedz citu prātus

Viss, ko jūs kādreiz esat redzējis vai redzat ārpusē, galu galā notiek tikai jūsos. Visi attēli ir dzimuši no jums. Pat doma par radīšanu vai tādi jautājumi kā “kurš varēja visu radīt” būtībā ir attēli, kas notiek tikai jūsos. Līdz ar to nav tāda tēla, kas nebūtu dzimis no tevis, jo visa tava dzīve jeb viss iedomājamais un viss redzamais iznāca no tava prāta. Tomēr jūsu kolēģis var to tikpat labi apzināties un arī uztvert sevi kā autoritāti, no kuras tiek radīti visi attēli. Galu galā tas rada lielu enerģētisko tīklu, kurā mēs ne tikai uztveram sākotnējo avotu vai radošo instanci tīri sevī, bet arī ārēji un tāpēc varam to attiecināt uz visiem. Mūsu mentālais spektrs vienmēr ieplūst ārējā pasaulē, tāpēc mūsu garīgās orientācijas izmaiņas ietekmē arī orientāciju kolektīvā. Kā jau teicu, tikai tad, kad dziedinām sevi, mēs dziedinām pasauli. Miers pasaulē var nākt tikai tad, kad miers nāk mūsos. Šajā ziņā ir neticami daudz veidu, kā atgūt savu stāvokli par dziedināšanu lai izlīdzinātu Tādā pašā veidā ar vienkāršām ārējās pasaules darbībām (un līdz ar to arī mēs paši) piešķirt dziedināšanas nosacījumus. Piemēram, ja vēlam kādam labu, no sirds sūtām tam cilvēkam dziedinošu enerģiju, kas ne tikai sasniedz, bet var pat mainīt.

Mūsu domu spēka ietekme

Šajā kontekstā Emoto ir pierādījis, piemēram, ka ar labām domām vien var harmoniski un bez fiziska kontakta sakārtot ūdens kristālisko struktūru. Domas par disharmoniju savukārt atnesa sev līdzi deformētas un saspringtas struktūras. Līdz ar to, ja mēs kādam vēlam labu vai sūtām labu enerģiju kādam, vai tas būtu cilvēks, dzīvnieks vai pat augs, tad mēs harmonizējam viņa enerģētisko lauku. Un tā kā viss vienmēr atgriežas pie mums, tā kā mēs paši esam viss vai esam ar visu saistīti, mēs galu galā vēlamies kaut ko labu sev. Tas ir salīdzināms ar "pacelšanās" procesu. Kad mēs sūdzamies par kādu, mēs tajā brīdī tikai noslogojam sevi ar smagumu. Mēs esam skābi, dusmīgi un tādējādi novedam savu šūnu vidi stresa stāvoklī. Tāpēc, kad esam uz kaut ko dusmīgi vai pat kādu nolādējam, mēs galu galā nolādējam tikai sevi.Svētot citus, svētījam vienlaikus arī paši sevi, jo īpaši tāpēc, ka svētība rodas arī no sirsnīga stāvokļa. Pozitīvais apziņas stāvoklis rada turpmākas pozitīvas enerģijas vai pastiprina tās.

Svētības dziedinošais spēks

Nu, svētība vai pati svētība ir viens no tīrākajiem un spēcīgākajiem veidiem, kā nosūtīt dziedinošo enerģiju kādam citam vai pat saskaņot tos harmoniski. Ne velti jāsvētī sava maltīte vai, kā iepriekš aprakstītajā gadījumā, ūdens. Tāpat arī Bībelē ir daudz vietu, kas attiecas uz svētības spēku. Kādā fragmentā dēls pat mēģina izmantot viltīgu triku, lai iegūtu tēva svētību. Kaut ko svētot, mēs vienkārši izsūtām tīrāko domu spēku un sirds enerģiju. Mēs vēlamies kaut ko tikai pašu labāko, t.i., lai kāds tiek svētīts un ar viņu notiek tikai labākais - Dieva svētības/dievišķās svētības (un mēs paši kā Avots – Dieva tēls, nesam sevī dievišķās svētības spēju. Teikums, kas savukārt ir tieši saistīts ar šī raksta pirmo sadaļu). Atbilstoši tam man šajā brīdī jums ir dažas īpašas sadaļas no citiem īpašiem rakstiem, kurās vēlreiz ir aprakstīts svētības spēks (evang-tg.ch):

“Svētīt nozīmē uzticēt kādam vai kaut kam Dieva klātbūtni. Tas, kas ir zem svētības, aug un plaukst. Katrs cilvēks ir aicināts saņemt svētības un svētīt. Daudzi cilvēki spēj labāk pārvarēt pārejas un krīzes laikus, kad viņiem tiek apsolītas Dieva svētības.

vai sekojošais (engelmagazin.de):

“Svētīt nozīmē bez nosacījumiem un no visas sirds vēlēt neierobežotu labestību citos un notikumos. Tas nozīmē svētīt, cienīt, brīnīties par visu, kas ir Radītāja dāvana. Ikviens, kurš ir svētīts ar jūsu svētību, tiek atšķirts, iesvētīts, kanonizēts, padarīts vesels. Svētīt nozīmē dot kādam dievišķu aizsardzību, runāt vai domāt pateicīgi par kādu, nest kādam laimi, kaut arī mēs paši nekad neesam cēlonis, bet tikai priecīgi dzīves pārpilnības liecinieki.

Šī iemesla dēļ mums vajadzētu sākt svētīt savus līdzcilvēkus vai savu vidi. Protams, mēs esam domāti, lai noskaņotos uz pilnīgi dažādiem stāvokļiem, un tieši tā mēs mēdzam nemitīgi sūdzēties, dusmoties, vēlēt kādam sliktu, dusmoties, rādīt ar pirkstu, saskatīt kādā tikai slikto. Taču ar to mēs neradām mieru, gluži otrādi, mēs daudz vairāk vairojam nesaskaņas un ļaujam iepriekšminētajiem apstākļiem izpausties pasaulē. Bet viss aizvainojums tikai tur mūsu sirdi un līdz ar to arī iekšējo mīlestību noslēpumā. Tas ir pamatīgs aizsprostojums, caur kuru mēs turam bloķētu savu enerģijas plūsmu un līdz ar to arī enerģijas plūsmu kolektīvā. Tomēr mēs varam to mainīt. Mēs varam sākt, saskatot citos labo un svētīt pat cilvēkus, kuri it kā vēlējās vai pat vēlas mums sliktu. Šobrīd es arī daudz trenējos, lai iekļūtu šajā enerģijā, proti, es ne tikai svētīju visus augus un dzīvniekus, ejot ar mani pa vakara mežu, bet arī izmēģinu brīžus, kad pret kādu uznāk aizvainojums, staigājiet svētībā, jo viss pārējais ne pie kā neved. Labākās versijas redzēšana kādā citā un viņu svētīšana kopā ar to noved pie neticamas pārvērtībām. Tā ir atslēga mīlestības, līdzjūtības un galvenokārt pārpilnības nešanai pasaulē. Tāpēc sāksim ar to un nesīsim pasaulei mūsu svētības. Mums ir spēks nest pasaulē labu un pārveidot kolektīvu. Paturot to prātā, esiet vesels, laimīgs un dzīvojiet harmonijā. Lai visiem svētīts laiks. 🙂