Katram cilvēkam ir dvēsele un līdz ar to arī laipni, mīloši, empātiski un "augstfrekvences" aspekti (lai gan tas var šķist ne katram cilvēkam pašsaprotami, katrai dzīvai būtnei joprojām ir dvēsele, jā, būtībā ir pat "dvēselēta "viss, kas pastāv). Mūsu dvēsele ir atbildīga par to, ka, pirmkārt, mēs varam izpaust harmonisku un mierīgu dzīves situāciju (kombinācijā ar savu garu), otrkārt, mēs varam izrādīt līdzjūtību līdzcilvēkiem un citām dzīvajām būtnēm. Tas nebūtu iespējams bez dvēseles, tad mēs to darītu ...

Katrs cilvēks vai dvēsele ir atradies tā saucamajā reinkarnācijas ciklā (reinkarnācija = atkal kļūt par miesu/reinkarnācija) neskaitāmus gadus. Šis visaptverošais cikls nodrošina to, ka mēs, cilvēki, atkal un atkal atdzimstam jaunos ķermeņos ar visaptverošu mērķi attīstīt sevi garīgi un garīgi katrā iemiesojumā un pēc tam. ...

Katrs cilvēks atrodas tā saucamajā iemiesošanās ciklā/reinkarnācijas ciklā. Šis cikls ir atbildīgs par to, ka mēs, cilvēki, piedzīvojam neskaitāmas dzīves un vienmēr apzināti vai neapzināti (vairumā sākotnējo iemiesojumu neapzināti) cenšamies izbeigt/pārtraukt šo ciklu. Šajā kontekstā ir arī galīgā iemiesošanās, kurā tiek pabeigta mūsu pašu dvēsele + garīgais iemiesojums ...

Cilvēki ir bijuši reinkarnācijas ciklā neskaitāmus iemiesojumus. Tiklīdz mēs nomirstam un iestājas fiziskā nāve, notiek tā sauktā svārstību frekvences maiņa, kurā mēs, cilvēki, piedzīvojam pilnīgi jaunu, bet joprojām pazīstamu dzīves posmu. Mēs sasniedzam pēcnāves dzīvi, vietu, kas pastāv atsevišķi no šīs pasaules (pēcnāves dzīvei nav nekāda sakara ar to, ko mums propagandē kristietība). Šī iemesla dēļ mēs neieejam "nekā", šķietamā, "neesošā līmenī", kurā visa dzīvība ir pilnībā izdzisusi un viena vairs nekādā veidā nepastāv. Patiesībā ir otrādi. Nav nekā (nekas nevar rasties no nekā, nekas nevar iekļūt nekas), vēl jo vairāk mēs, cilvēki, turpinām pastāvēt mūžīgi un atkal un atkal reinkarnēties dažādās dzīvēs ar mērķi ...

Katrs cilvēks atrodas reinkarnācijas ciklā. Šis Atdzimšanas cikls Šajā kontekstā tā ir atbildīga par to, ka mēs, cilvēki, piedzīvojam vairākas dzīves. Var pat būt, ka dažiem cilvēkiem ir bijušas neskaitāmas, pat simtiem dažādas dzīves. Jo biežāk šajā ziņā esi pārdzimis, jo augstāks ir savējais Inkarnācijas vecums, un otrādi, protams, ir arī zems iemiesošanās vecums, kas savukārt izskaidro veco un jauno dvēseļu fenomenu. Galu galā šis reinkarnācijas process kalpo mūsu pašu psiholoģiskajai un garīgajai attīstībai. ...

Dzīve pēc nāves dažiem cilvēkiem ir neiedomājama. Tiek pieņemts, ka vairs nav dzīvības un ka cilvēka paša eksistence ir pilnībā nodzisusi, iestājoties nāvei. Tad cilvēks nonāktu tā saucamajā "nekā", "vietā", kur nekas neeksistē un viņa eksistence zaudē jebkādu jēgu. Tomēr galu galā tā ir maldība, mūsu pašu egoistiskā prāta radīta ilūzija, kas mūs tur iesprostotus dualitātes spēlē vai, pareizāk sakot, ļaujam sevi iesprostīt dualitātes spēlē. Mūsdienu pasaules uzskats ir izkropļots, kolektīvais apziņas stāvoklis ir aptumšojies un mums tiek liegtas zināšanas par fundamentāliem jautājumiem. Vismaz tā tas bija ļoti ilgu laiku. ...