Katram cilvēkam ir tā sauktais iemiesošanās vecums. Šis vecums attiecas uz iemiesojumu skaitu, kuriem cilvēks ir izgājis cauri sava reinkarnācijas cikla laikā. Šajā sakarā iemiesošanās vecums dažādiem cilvēkiem ir ļoti atšķirīgs. Kamēr viena cilvēka dvēsele jau ir piedzīvojusi neskaitāmas inkarnācijas un piedzīvojusi neskaitāmas dzīves, no otras puses, ir dvēseles, kuras ir izdzīvojušas tikai dažus iemiesojumus. Šajā kontekstā cilvēkiem patīk runāt arī par jaunām vai vecām dvēselēm. Tieši tādā pašā veidā ir arī termini nobriedusi dvēsele vai pat zīdaiņa dvēsele. Veca dvēsele ir dvēsele, kurai ir atbilstošs iemiesošanās vecums un kura jau ir guvusi pieredzi neskaitāmās inkarnācijās. Zīdaiņa dvēsele attiecas uz dvēselēm, kurām galu galā ir zems iemiesošanās vecums.

Iziet cauri reinkarnācijas ciklam

Der reinkarnācijas cikls ir process, kurā katrs cilvēks nonāk un piedzīvo atkal un atkal. Kas attiecas uz to, reinkarnācijas cikls nozīmē tā saukto atdzimšanas ciklu. Mēs, cilvēki, esam reinkarnējušies atkal un atkal tūkstošiem gadu. Mēs piedzimstam, attīstāmies tālāk, iepazīstam jaunus laikmetus, jaunas dzīves, katru reizi saņemam jaunu fizisko ķermeni un atkal atplaukstam savā cilvēciskajā eksistencē. Tieši tādā pašā veidā mēs, cilvēki, ar šī radošā spēka palīdzību nepārtraukti iegūstam apziņu un pētām savu dzīvi. Ar jaunā ķermeņa, prāta un galvenokārt savas dvēseles palīdzību mēs šajā ziņā gūstam jaunu pieredzi, iepazīstam jaunus morālos uzskatus, veidojam karmiskos samezglojumus, risinām karmiskos pinumus un attīstāmies šajā ziņā no dzīves uz dzīvi. Šajā kontekstā mūsu dvēsele ir katra cilvēka augstas vibrācijas aspekts, aspekts, kas nepārtraukti piedzīvo reinkarnācijas ciklu. No dzīves uz dzīvi ir svarīgi padziļināt un stiprināt garīgā prāta saikni, apzināties šo patieso Es, lai tuvotos mērķim pabeigt reinkarnācijas ciklu. Šī iemesla dēļ dvēsele pastāvīgi attīstās un pastāvīgi iegūst briedumu.

Inkarnācijas vecums izriet no jūsu pašu iemiesojumu skaita..!!

Jo biežāk jūs atdzimaties, jo vairāk iemiesojumu izejat cauri, jo vecāks kļūst jūsu pašu iemiesošanās vecums. Šī iemesla dēļ vecās dvēseles varētu pielīdzināt ļoti nobriedušām vai gudrām dvēselēm. Pateicoties savām neskaitāmajām inkarnācijām, šīs dvēseles pēdējā iemiesojumā ārkārtīgi ātri attīstās un tām ir dziļa izpratne par pasauli. Arī vecās dvēseles sava garā ceļojuma dēļ jūtas ļoti saistītas ar dabu, labprāt noraida samākslotību un neatbilst enerģētiski blīviem mehānismiem.

Vecās dvēseles parasti diezgan agri attīsta savu garīgo potenciālu..!!

Tā kā šīs dvēseles jau ir izdzīvojušas daudzas dzīves, tās pēc neilga laika attīsta savu garīgo un emocionālo potenciālu. Jaunas dvēseles līdz šim ir izdzīvojušas tikai dažas dzīves, tām ir zems iemiesošanās vecums un mēdz būt zems garīgās identifikācijas līmenis. Šīs dvēseles joprojām ir sava reinkarnācijas cikla sākumā un šī iemesla dēļ mazāk apzinās savu radošo pamatu, savu spēcīgo apziņu/radošo spēku, savu patieso avotu. Galu galā nav nozīmes tam, vai tu esi jauna vai veca dvēsele. Katra dvēsele virzās uz priekšu savā iemiesošanās ciklā, iet savu, pilnīgi individuālo ceļu un tai ir unikāls, dvēseles raksturs.

Galu galā cilvēce ir liela garīga ģimene vai ģimene, kas sastāv no neskaitāmām dvēselēm..!!

Mēs visi esam unikālas būtnes un nepārtraukti piedzīvojam duālistisku dzīves spēli. Katras dvēseles izcelsme vienmēr ir viena un tā pati, un tāpēc mums jāuzskata sevi par vienu lielu, garīgu ģimeni. Ģimene, kas dzimusi uz unikālas planētas, lai varētu kopīgi izpētīt dzīvi visos eksistences līmeņos. Mēs visi esam viens un viens ir viss. Mēs visi esam Dieva izpausme, dievišķa saplūšana, un tāpēc mums pilnībā jāvērtē un jāciena katras dzīvas būtnes dzīvība. Mīlestība un pateicība šeit ir divi atslēgas vārdi. Mīli savu tuvāko un esi pateicīgs, ka tev ir ļauts piedzīvot šo brīnišķīgo dualitāro spēli, ka galu galā tu esi spoža dvēsele. Aizraujoša garīga izpausme, kas izgaismos pat vistumšākajās naktīs viņa ceļojuma beigās.