Katrs cilvēks ir savas pašreizējās realitātes radītājs. Pateicoties mūsu pašu domu gājienam un apziņai, mēs jebkurā laikā varam izvēlēties, kā mēs veidojam savu dzīvi. Mūsu pašu dzīves veidošanai nav ierobežojumu. Visu var realizēt, katru domu gājienu, lai cik abstrakts tas būtu, var piedzīvot un materializēt fiziskā līmenī. Domas ir reālas lietas. Esošās, nemateriālās struktūras, kas raksturo mūsu dzīvi un ir jebkuras materialitātes pamats. Daudzi cilvēki tagad ir iepazinušies ar šīm zināšanām, bet kā ir ar Visumu radīšanu? Ko mēs īsti radām, kad kaut ko iedomājamies? Vai ir iespējams, ka mēs radām reālas pasaules, reālas situācijas, kas turpina pastāvēt citās dimensijās tikai ar mūsu iztēles palīdzību?

Nemateriālās apziņas izpausme

Viss, kas pastāv, sastāv no apziņas, no nemateriālas klātbūtnes, kas veido un pastāvīgi maina mūsu pašreizējo dzīvi. Apziņa ir augstākā un fundamentālākā radīšanas izpausmes forma, jā, apziņa ir pat radīšana, spēks, no kura rodas visi nemateriālie un materiālie stāvokļi. Tāpēc Dievs ir gigantiska, vienmēr pastāvoša apziņa, kas individualizē sevi caur iemiesojumu un nepārtraukti piedzīvo sevi (Es arī savā grāmatā sīki aptveru visu tēmu). Tāpēc katrs cilvēks ir pats Dievs vai saprātīgas pamatzemes izpausme. Dievs jeb pirmatnējā apziņa izpauž sevi visā, kas eksistē, un līdz ar to piedzīvo katru iedomājamo apziņas stāvokli. Apziņa ir bezgalīga, mūžīga, un mēs, cilvēki, esam šī milzīgā spēka izpausme. Apziņa sastāv no enerģijas, no enerģētiskajiem stāvokļiem, kas var kondensēties vai dekondensēties saistīto virpuļu mehānismu dēļ. Jo blīvāki/negatīvāki enerģētiskie stāvokļi, jo materiālāki tie parādās un otrādi. Tāpēc mēs esam nemateriāla spēka materiāla izpausme. Bet kā ir ar mūsu pašu garu, mūsu pašu radošo pamatu. Mēs paši arī sastāvam no apziņas un izmantojam to apstākļu radīšanai, situāciju pārdzīvošanai. To darot, mēs nekādā ziņā neesam ierobežoti savā iztēlē domas beztelpas laika dēļ.

Pastāvīga sarežģītu pasauļu radīšana

Bet ko tieši mēs radām, kad kaut ko iztēlojamies? Kad cilvēks kaut ko iedomājas, piemēram, scenāriju, kurā viņš var izmantot teleportāciju, tad šis cilvēks tajā brīdī ir radījis sarežģītu, reālu pasauli. Protams, iedomātais scenārijs šķiet smalks un nereāls, taču varu pateikt, ka šis iedomātais scenārijs materializējas un turpina eksistēt citā līmenī, citā dimensijā, paralēlā visumā (starp citu, bezgalīgi daudz ir bezgalīgi daudz tādu visumu bezgalīgi daudzas galaktikas, planētas, dzīvās būtnes, atomi un domas). Šī iemesla dēļ viss jau pastāv, šī iemesla dēļ nav nekā tāda, kas neeksistē. Neatkarīgi no tā, ko jūs iedomājaties, brīdī, kad jūs radāt kaut ko garīgi, jūs vienlaikus izveidojat arī jaunu Visumu, Visumu, kas radies no jūsu radošā spēka, pasauli, kas radās jūsu apziņas dēļ, tāpat kā jūs esat pastāvoša visaptverošas apziņas izpausme. Absurds piemērs, iedomājieties, ka esat pastāvīgi dusmīgs un veidojat garīgus scenārijus, kuros jūs kaut ko iznīcināt, piemēram, koku. Tajā brīdī jūs kā sava Visuma radītājs faktiski radījāt situāciju, kurā koks tiek iznīcināts, viss vienkārši notiek citā visumā, citā pasaulē. Pasaule, kuru jūs radījāt mirklī, balstoties uz jūsu garīgo iztēli.

Viss eksistē, nav nekā tāda, kas neeksistē.

Kā jau teicu, domas ir reālas lietas, sarežģīti mehānismi, kas var kļūt neatkarīgi un materializēties. Viss, ko tu iedomājies, pastāv. Nav nekā tāda, kas neeksistē. Tāpēc nekad nevajag šaubīties par kaut ko, jo viss ir iespējams, nav nekādu ierobežojumu, izņemot tos, ko tu sev uzliek. Turklāt skepse ir tikai sava egoistiskā prāta izpausme. Šis prāts ir atbildīgs par negatīvu/enerģētiski blīvu domu un darbību radīšanu. Kad sakāt sev, ka kaut kas absolūti nav iespējams, jūs tajā brīdī aizverat prātu. Dvēsele zina, ka viss eksistē, ka viss ir iespējams pat šajā brīdī neatkarīgi no tā, vai pastāv nākotnes vai pagātnes scenāriji. Tikai savtīgais, nosodošais, nezinošais prāts rada sev robežas. Jūs to tiešām varat sajust pats, ja esat skeptisks vai domājat, ka tas ir pilnīgi neiespējami, pilnīgas muļķības, tad jūs šajā brīdī ģenerējat enerģētisko blīvumu, jo tieši tā dara egoistiskais prāts. Viņš ļauj jums akli klīst pa dzīvi un liek domāt, ka lietas nav neiespējamas. Tas vienkārši bloķē jūsu prātu un rada neskaitāmas robežas. Tāpat šis prāts ir atbildīgs par mūsu pašu bailēm (bailes = negatīvisms = saspiešana, mīlestība = pozitivitāte = dekompresija). Ja jūs no kaut kā baidāties, tad jūs tajā brīdī nerīkojaties garīgā, intuitīvā prāta, bet gan egoistiskā prāta dēļ. Jūs veidojat paralēlu pasauli, enerģētiski blīvu scenāriju, kurā valda ciešanas. Tāpēc ir ieteicams izveidot pozitīvu mentālo pasauli, Visumu, kurā valda mīlestība, harmonija un miers. Šajā ziņā esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet harmonijā.