≡ Izvēlne
ikdienas enerģija

Ar šodienas ikdienas enerģiju 11. gada 2023. novembrī mūs sasniedz ikgadējā 11•11 novembra portāla īpašās frekvences (Atbilstoši tam šodien arī parasti ir portālu diena). Šajā kontekstā gadā ir dienas, kas saistītas ar īpašu numeroloģisku spēku. Piemēram, lielākā daļa cilvēku būs pazīstami ar ikgadējo 8•8 lauvu portālu, kas mūs sasniedz katru gadu 08. augustā un ko pavada spēcīga mūsu sirds lauka aktivizēšanās. Dubultais dienu skaits vienmēr nes harmonijas enerģiju un to pavada īpaši impulsi.

numeroloģiskais spēks

numeroloģiskais spēksPortāls 11•11 nes tieši tik ļoti īpašu enerģiju. 11 apzīmē galveno numuru, kas apzīmē garīgumu, misticismu un apgaismību. Pats skaitlis sastāv no diviem, viens kā skaitlis, kas savukārt apzīmē vienotību, pilnīgumu un veselumu. Tādējādi arī 11 iet roku rokā ar pastiprinātu vienotas valsts izpausmi. Tā vietā, lai uzskatītu sevi par atsevišķu no radīšanas vai no visa, ko var redzēt un uztvert, mēs atzīstam, ka viss notiek mūsu pašu visaptverošajā laukā. Pamatā nav nošķirtības vai ir tikai nošķirtība, ko mēs izdzīvojam garīga ierobežojuma veidā, kurā mēs sevi garīgi ierobežojam un redzam sevi kā atsevišķus no ārējās pasaules. Bet patiesībā viss notiek mūsu pašu prātos. Ārējā pasaule ir mūsu iekšējās pasaules atspulgs un otrādi. Galu galā ārējā pasaule iezīmē arī lielo duāli, ko mēs varam uztvert kā atsevišķu no sava prāta, bet kas galu galā notiek mūsos pašos (mēs visu piedzīvojam sevī – kamēr esam nesaraujami saistīti ar visu, ko var piedzīvot un redzēt). Tas ir salīdzināms ar medaļu, kurai ir divas dažādas puses, bet abas puses veido veselumu, proti, medaļu.

Portāla 11•11 frekvences

Portāla 11•11 frekvences Nu, dubultskaitļi, ko arī ikdienā varam uztvert vairākas reizes, ir saistīti ar spēcīgu intuitīvu saikni un daudziem sinhronitātes momentiem, īpaši attiecīgajās dienās. Ikgadējā 11•11 diena, t.i., divreiz lielāks par galveno skaitli, iezīmē numeroloģisku informāciju, kas arvien vairāk aicina mūs uzņemties vadību pašiem (sevis stiprināšana). Mūsu pašu augšupcelšanās procesu var uztvert daudz intensīvāk, un mēs saskaramies ar savu augstāko "Es-Esmu" klātbūtni (mūsu pašu svētākais tēls). Tāpēc mūsdienās dominē atklājoša vai apgaismojoša enerģija, kas var sniegt mums dziļu ieskatu. Tāpēc pieņemsim šodienas enerģijas un ievadīsim sestdienu ar šo maģisko īpašību. Paturot to prātā, esiet vesels, laimīgs un dzīvojiet harmonijā. 🙂

 

 

Leave a Comment

    • Anne-Grēta 12. Novembris 2023, 5: 02

      Kurš var man ieteikt?
      Es esmu 11.11. novembrī. Vakar pārvācos, vismaz palikšu līdz 11.12./12.12.decembrim. lielā pārguruma dēļ pēc organizēšanas un iesaiņošanas solim, lai atgrieztos pie mazbērniem, pie manas ģimenes. Es vairs nevaru fiziski un garīgi.
      Es dzīvoju Mekpomā 2 gadus, tagad atpakaļ Brandenburgā.
      Mana pēdējā kvīts bija 11.11 eiro, pamodos 1.11:XNUMX.
      Dzimšanas diena 11.1. janvārī
      Man nav ne jausmas, kas ir pašsajūta.
      Es redzu, ka meistars nozīmē, ka es vispār vairs nevaru domāt, es stāvu un stāvu pati par visu.
      Baidos, ka izsīkuma depresija mani pazemos tiktāl, ka man būs jāiet cietumā un jālūdz palīdzība. Un, runājot par visām garīguma un enerģijas izmaiņām, neviens tur tam netic, viņi domā, ka viņi ir šizo.
      Man ir 56 gadi, maza auguma.
      Izravēts kopš C perioda. Bēgu uz Baltijas jūru uz 2 gadiem, tagad atpakaļ uz Brandenburgu pie ģimenes, agrāk dzīvoju Baucenā, tur esmu dzimusi un manas mājas ir tur, kur vairs neviens no klana nedzīvo.
      Man bija tikai viens ceļš atpakaļ, jo vientulības un traumu seku dēļ es zaudēju orientāciju, atbalstu un pārliecību par savām spējām tikt galā kā cilvēkam.
      Es nevaru par to runāt ar savu ģimeni, ne ar savu surogāttēvu, kur es uzturas, un ne ar ārstiem vai terapeitiem. Man vajag dziednieku.
      Pašspēcināšana bez zināšanām nedarbojas.
      Pamata uzticēšanās attīstīšana ar vēdera sāpēm v Ego nedarbojas.
      Ik pa laikam benzodiazepīns iznīcina smadzenes... tā es jūtos. Tas ir fakts, ka es uzskatu, ka šajā ziņā esmu pilnībā izgāzies savā cilvēka ķermenī.
      Es nezinu, ko vēl darīt un ka Dievs ir mans glābējs un kaut kad mani atpestīs un tad es būšu laimīgs, ne jau tāpēc es šeit ierados. Es gribēju sajust mīlestību. Bet tā nav tikai Dieva mīlestība, tā nebēdā, tā neiedvesmo. Tas viss mani biedē, jo mans prāts ir bez prieka un manas garīgās spējas un intuīcijas ir plakanas. Vai tās ir beigas? ES jūtos slims. Skaļš troksnis ausīs, ne asaras, ne zosāda un vienmēr šī sasodītā modrība, nekādas intuīcijas, nekādas uzticības, cerības, bez dzirksteles manā garā. Es esmu tikai čaula. Kur pazudusi mana dvēsele un mana mīļā sirds? Es vairs neko nejūtu. Tumšs un noguris, un blēdis. Kā es varu atgriezties dzīvē? Man ir pārāk auksts un slapjš, lai atrastos dabā, mani nervi ir pārāk pārstimulēti cilvēkiem un kontaktiem. Nevar vairs neko izturēt.
      Kas manai sistēmai ir vajadzīgs?
      Kas ir pašsajūta?
      Kā es varu izslēgt spiedienu, ka man ir kauns, ka man ir vajadzīga palīdzība, un lai mani vairs nepazemo tradicionālā medicīna vai sociālā sistēma (viņi ir nederīgi, viņi ir slimi un lieto Tavoru, jūs viņiem vairs nevarat palīdzēt... , esmu noguris no tā un jūtos iesprostots, un jūs esat atdevis savu spēku)
      Dievs neko nedara. Viņš mūs tikai uzņem. Tā tad tas bija. Atlaišana un padošanās ir tad, kad draugi tevi pievelk. Un tas ir labi domāts. Bet es nezinu, vai es to varu, vai mana sirds var saņemt siltumu, mīlestību un gaismu. Tāda situācija ir pastāvējusi jau ļoti ilgu laiku... Lūdzu iesaki

      atbildēt
    Anne-Grēta 12. Novembris 2023, 5: 02

    Kurš var man ieteikt?
    Es esmu 11.11. novembrī. Vakar pārvācos, vismaz palikšu līdz 11.12./12.12.decembrim. lielā pārguruma dēļ pēc organizēšanas un iesaiņošanas solim, lai atgrieztos pie mazbērniem, pie manas ģimenes. Es vairs nevaru fiziski un garīgi.
    Es dzīvoju Mekpomā 2 gadus, tagad atpakaļ Brandenburgā.
    Mana pēdējā kvīts bija 11.11 eiro, pamodos 1.11:XNUMX.
    Dzimšanas diena 11.1. janvārī
    Man nav ne jausmas, kas ir pašsajūta.
    Es redzu, ka meistars nozīmē, ka es vispār vairs nevaru domāt, es stāvu un stāvu pati par visu.
    Baidos, ka izsīkuma depresija mani pazemos tiktāl, ka man būs jāiet cietumā un jālūdz palīdzība. Un, runājot par visām garīguma un enerģijas izmaiņām, neviens tur tam netic, viņi domā, ka viņi ir šizo.
    Man ir 56 gadi, maza auguma.
    Izravēts kopš C perioda. Bēgu uz Baltijas jūru uz 2 gadiem, tagad atpakaļ uz Brandenburgu pie ģimenes, agrāk dzīvoju Baucenā, tur esmu dzimusi un manas mājas ir tur, kur vairs neviens no klana nedzīvo.
    Man bija tikai viens ceļš atpakaļ, jo vientulības un traumu seku dēļ es zaudēju orientāciju, atbalstu un pārliecību par savām spējām tikt galā kā cilvēkam.
    Es nevaru par to runāt ar savu ģimeni, ne ar savu surogāttēvu, kur es uzturas, un ne ar ārstiem vai terapeitiem. Man vajag dziednieku.
    Pašspēcināšana bez zināšanām nedarbojas.
    Pamata uzticēšanās attīstīšana ar vēdera sāpēm v Ego nedarbojas.
    Ik pa laikam benzodiazepīns iznīcina smadzenes... tā es jūtos. Tas ir fakts, ka es uzskatu, ka šajā ziņā esmu pilnībā izgāzies savā cilvēka ķermenī.
    Es nezinu, ko vēl darīt un ka Dievs ir mans glābējs un kaut kad mani atpestīs un tad es būšu laimīgs, ne jau tāpēc es šeit ierados. Es gribēju sajust mīlestību. Bet tā nav tikai Dieva mīlestība, tā nebēdā, tā neiedvesmo. Tas viss mani biedē, jo mans prāts ir bez prieka un manas garīgās spējas un intuīcijas ir plakanas. Vai tās ir beigas? ES jūtos slims. Skaļš troksnis ausīs, ne asaras, ne zosāda un vienmēr šī sasodītā modrība, nekādas intuīcijas, nekādas uzticības, cerības, bez dzirksteles manā garā. Es esmu tikai čaula. Kur pazudusi mana dvēsele un mana mīļā sirds? Es vairs neko nejūtu. Tumšs un noguris, un blēdis. Kā es varu atgriezties dzīvē? Man ir pārāk auksts un slapjš, lai atrastos dabā, mani nervi ir pārāk pārstimulēti cilvēkiem un kontaktiem. Nevar vairs neko izturēt.
    Kas manai sistēmai ir vajadzīgs?
    Kas ir pašsajūta?
    Kā es varu izslēgt spiedienu, ka man ir kauns, ka man ir vajadzīga palīdzība, un lai mani vairs nepazemo tradicionālā medicīna vai sociālā sistēma (viņi ir nederīgi, viņi ir slimi un lieto Tavoru, jūs viņiem vairs nevarat palīdzēt... , esmu noguris no tā un jūtos iesprostots, un jūs esat atdevis savu spēku)
    Dievs neko nedara. Viņš mūs tikai uzņem. Tā tad tas bija. Atlaišana un padošanās ir tad, kad draugi tevi pievelk. Un tas ir labi domāts. Bet es nezinu, vai es to varu, vai mana sirds var saņemt siltumu, mīlestību un gaismu. Tāda situācija ir pastāvējusi jau ļoti ilgu laiku... Lūdzu iesaki

    atbildēt