Dažādas institūcijas gadsimtiem ilgi ir izmantojušas ienaidnieku attēlus, lai sagatavotu masas sasniegt elites mērķus pret citiem cilvēkiem/grupām. Tiek izmantoti dažādi triki, kas “parasto” pilsoni netīši pārvērš par sprieduma instrumentu. Arī mūsdienās plašsaziņas līdzekļos mums nemitīgi tiek izplatīti dažādi ienaidnieka tēli. Par laimi, lielākā daļa cilvēku tagad to atzīst mehānismus un saceļas pret tiem. Pašlaik uz mūsu planētas notiek vairāk demonstrāciju nekā jebkad agrāk. Visur notiek demonstrācijas par mieru, notiek globāla revolūcija.

Mūsdienu ienaidnieku attēli

Plašsaziņas līdzekļi ir visspēcīgākā institūcija pasaulē. Viņiem ir tiesības padarīt nevainīgos par vainīgiem un vainīgos par nevainīgiem. Izmantojot šo spēku, tiek kontrolēti masu prāti. Šī vara tiek pastāvīgi ļaunprātīgi izmantota, un tāpēc mūsu plašsaziņas līdzekļi apzināti rada ienaidnieka tēlus, lai musinātu pret citiem cilvēkiem un kultūrām. Vienlaikus tas stimulē karu, ko cilvēki savās domās leģitimizē, balstoties uz radīto ienaidnieka tēlu un tā radītajām “briesmām”. Kara propaganda šeit ir atslēgas vārds. Tāpat kā Hitlera laikos, arī šodien mūs nemitīgi indē ar kara propagandu. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mūsdienu propaganda ir daudz maskētāka un atrodas zem “demokrātijas” karoga. Tomēr tas notiek katru dienu. Pēdējā desmitgadē ir pieaugusi kara propaganda pret musulmaņiem. Islāma kultūra ir vairākkārt dēmonizēta un apzināti saistīta ar terorismu.

Protams, islāmam nav absolūti nekāda sakara ar terorismu vai ko tamlīdzīgu. Vairums pēdējos gados notikušo teroristu uzbrukumu gandrīz noteikti bija Rietumu īstenotas viltus karoga darbības (9. septembris, Charlie Hebdo, MH11 utt.). Šī ir ļoti populāra Rietumu stratēģija, lai diskreditētu cilvēkus vai ticības, paplašinātu uzraudzību, kūdītu bailes, uzsāktu karus un iebruktu citās valstīs.

Tieši tas notika 2001. gadā. 9. septembri pilnībā plānoja un īstenoja ASV valdība. Tas deva ASV leģitimitāti iebrukt Afganistānā un “pārņemt” tās resursus. Valsti, tā sakot, “demokratizēja” Rietumi. Tas pats notika Lībijā. Mūsu medijos toreiz tika ziņots tikai par to, ka šo valsti pārvalda briesmīgs diktators vārdā Kadafi, ka viņš ir izvarotājs un slepkava, kurš par katru cenu ir jālikvidē. Mums turpināja teikt, ka Lībijā valda militāra diktatūra un Kadafi apspiež savu tautu. Patiesībā Muamars Kadafi nebija terorists, kas apspieda savu valsti. Drīzāk viņš bija ļoti uz cilvēkiem orientēts cilvēks, kurš nodrošināja, ka Lībija kļuva par vienu no bagātākajām un demokrātiskākajām valstīm Āfrikā. Vienīgā ASV problēma bija tā, ka viņš vēlējās atsaistīt savu valsti no ASV dolāra un pēc tam ieviest jaunu neatkarīgu rezerves valūtu, kas nodrošināta ar zeltu. To darot, viņš tomēr apdraudēja ASV un elites ekonomisko un politisko pārākumu.

Šī iemesla dēļ valsti pārņēma karš un terors. ASV šo metodiku iepriekš ir veiksmīgi izmantojušas vairākas reizes. Šīs iejaukšanās vairs nedarbojas. Labākie piemēri tam ir Ukraina un Sīrija. Abas valstis šobrīd piedzīvo smagus laikus un tas tikai tāpēc, ka ASV kārtējo reizi tur atstājusi haosu un postījumus.

ASV tur ir krietni atpalikusi no saviem mērķiem. Režīma izmaiņas bija plānotas abās valstīs, taču tās nevarēja īstenot vai tika īstenotas tikai daļēji. Tas ir īpaši pamanāms Sīrijā. Tā vietā Krievija nāca šīm valstīm palīgā un nodrošināja ASV neveiksmi savā plānā. Tāpēc mūsu mediji pēdējos 2-3 gadus ir tik dedzīgi kūdījuši pret Krieviju un attēlojuši Putinu kā lielāko briesmoni uz planētas.

Elitārās varas struktūras ar visiem iespējamiem līdzekļiem vēlas izveidot jaunu pasaules kārtību, un ikviens, kas stāvēs viņiem ceļā, tiks nežēlīgi iznīcināts. Propagandas mašīna šobrīd darbojas pilnā ātrumā un cilvēki tiek apzināti dezinformēti un kūdīti. Par laimi, arvien vairāk cilvēku redz cauri šai propagandai un saceļas pret kabalas režīmu. Apgriezieni rit pilnā sparā. Tas ir tikai laika jautājums, kad visi meli tiks atklāti. Diena noteikti pienāks!