Nav neviena radītāja, izņemot garu. Šis citāts nāk no garīgā zinātnieka Sidhartas Gautamas, kuru daudzi cilvēki pazīst arī ar vārdu Buda (burtiski: pamodinātais), un būtībā izskaidro mūsu dzīves pamatprincipu. Cilvēki vienmēr ir prātojuši par Dievu vai pat par dievišķās klātbūtnes esamību, radītāju vai drīzāk radošo būtni, kas galu galā ir radījusi materiālo Visumu un kas ir atbildīga par mūsu būtību, par mūsu dzīvi. Bet Dievs bieži tiek pārprasts. Daudzi cilvēki bieži skatās uz dzīvi no materiāli orientēta pasaules skatījuma un pēc tam mēģina iztēloties Dievu kā kaut ko materiālu, piemēram, "personu/figūru", kas vispirms pārstāv viņu pašu. prāts ir grūti aptverams un, otrkārt, kaut kur "virs/zem" eksistē un uzrauga mums "pazīstams" Visums.

Nav neviena radītāja, izņemot garu

Tomēr galu galā šis jēdziens ir pašu uzspiests malds, jo Dievs nav viena vienīga figūra, kas funkcionētu tikai kā visas eksistences radītājs. Galu galā, lai saprastu Dievu, mums ir dziļi jāielūkojas sevī un jāsāk skatīties uz dzīvi no nemateriālā skatu punkta. Šajā kontekstā Dievs nav persona, bet gars, visu caurstrāvojoša, gandrīz netverama apziņa, kas pārstāv mūsu pilnīgu avotu, iekļūst tajā un piešķir formu mūsu dzīvei. Šajā ziņā mēs, cilvēki, esam Dieva tēls, jo mēs paši apzināmies un izmantojam šo spēcīgo autoritāti, lai piešķirtu savai dzīvei formu. Visa dzīve šajā ziņā ir arī mūsu pašu prāta produkts. Darbības, dzīves notikumi, situācijas, kas savukārt radās no mūsu pašu garīgās iztēles un tika realizētas mūsu pašu "materiālā" līmenī. Katrs izgudrojums, katra darbība, katrs dzīves notikums - piemēram, tavs pirmais skūpsts, tikšanās ar draugiem, tavs pirmais darbs, lietas, ko, iespējams, esi uzbūvējis no koka vai citiem materiāliem, ēdiens, ko ēdat, viss, pilnīgi viss, ko jebkad esi darījis/radījis tavā dzīvē radās no tavas apziņas. Jūs kaut ko iztēlojaties, galvā ir doma, kuru noteikti vēlaties realizēt, un pēc tam visu savu uzmanību novirzāt uz šo domu, veiciet atbilstošas ​​darbības, līdz doma kļūst par realitāti vai ir realizēta jūsu dzīvē. Iedomājieties, ka vēlaties sarīkot ballīti. Pirmkārt, doma par ballīti pastāv kā ideja jūsu prātā. Tad tu aicini pie sevis draugus, visu sagatavo un dienas beigās vai ballītes dienā pārdzīvo savas realizētās domas. Jūs esat radījis jaunu dzīves situāciju, jūs piedzīvojat jaunu situāciju savā dzīvē, kas sākumā bija tikai kā doma jūsu paša prātā.

Radīšanu padara iespējamu tikai gars, apziņa. Tieši tāpat cilvēks var radīt tikai ar savas garīgās iztēles palīdzību, ar savu domu, situāciju un rīcības palīdzību..!! 

Bez domām radīšana tāpēc nebūtu iespējama, bez domām nevarētu neko radīt, nemaz nerunājot par to, lai to realizētu. Domas, kas savukārt ir saistītas ar mūsu pašu apziņas stāvokli un nosaka mūsu pašu dzīves tālāko gaitu. Šajā kontekstā viss, kas pastāv, ir arī apziņas izpausme. Neatkarīgi no tā, vai cilvēki, dzīvnieki, augi, viss, patiešām viss, ko varat iedomāties, ir apziņas izpausme. Bezgalīgs enerģētisks tīkls, kuram savukārt formu piešķir inteliģents radošais gars.

Mēs esam tas, ko domājam. Viss, kas mēs esam, rodas no mūsu domām. Mēs veidojam pasauli ar savām domām..!!

Rezultātā mēs visi veidojam savu dzīvi, izmantojam savas domas, lai radītu vai iznīcinātu dzīvi. Mums ir brīva griba, mēs varam rīkoties pašnoteikti un, galvenais, paši izvēlēties, kādu dzīves posmu veidojam, kādas domas realizējam, kādu ceļu izvēlamies un, galvenais, kam izmantojam radošo spēku. no mūsu pašu gara neatkarīgi no tā, vai mēs veidojam mierīgu un mīlestības pilnu dzīvi, vai arī mēs veidojam haotisku un nesaskaņu dzīvi. Viss ir atkarīgs no paša, no domu spektra rakstura un paša apziņas stāvokļa saskaņošanas. Šajā ziņā esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet harmonijā.