Katrs cilvēks savas dzīves laikā ir uzdevis sev jautājumu, kas ir Dievs vai kas varētu būt Dievs, vai šķietams Dievs vispār pastāv un kas ir radība kopumā. Galu galā bija ļoti maz cilvēku, kas šajā kontekstā nonāca līdz revolucionārai sevis izzināšanai, vismaz tā tas bija agrāk. Kopš 2012. gada un ar to saistītais, tikko uzsākts kosmiskais cikls (Ūdensvīra laikmeta sākums, platoniskais gads, – 21.12.2012.), šis apstāklis ​​ir krasi mainījies. Arvien vairāk cilvēku piedzīvo garīgu atmodu, kļūst iejūtīgāki, nodarbojas ar savu pamatcēloņu un iegūst pašmācības, revolucionāras sevis izzināšanu. To darot, daudzi cilvēki arī atpazīst, kas patiesībā ir Dievs, kāpēc mēs paši reprezentējam dievišķās saplūšanas tēlu, dievišķo pirmatnējo pamatu un veidojam paši savu realitāti, savu dzīvi ar savu intelektuālo/radošo spēju palīdzību.

Tu esi Dievs, varens radītājs

Dienas beigās arī izskatās, ka viss, kas pastāv, ir Dievs. Visa eksistence galu galā ir Dieva, cilvēku, dzīvnieku, veģetācijas, dabas, Visuma izpausme, viss, ko jūs pat varat iedomāties, ir visu caurstrāvojoša radošā gara tēls, milzīga, gandrīz netverama apziņa, kas piešķir formu materiālajā Visumā un ir visas dzīves iemesls. Šī iemesla dēļ apziņa ir arī mūsu pirmatnējais pamats un paralēli tai arī augstākā eksistences autoritāte, bezgalīgs, mūžīgi paplašinās gars, kas izvēršas visos eksistences līmeņos un tādējādi nepārtraukti piedzīvo sevi. Šajā ziņā katrs cilvēks ir arī apziņas izpausme, izmanto savu garu, lai izpētītu savu dzīvi, un var izmantot šo neierobežoto spēku, lai radītu vai pat iznīcinātu dzīvību. Apziņa sadala, individualizē, radot pasauli, kas piepildīta ar unikāliem un individuāliem mehānismiem. Cilvēks izmanto savu dievišķo potenciālu, savus garīgos spēkus, lai radītu/veidotu savu dzīvi. Šī iemesla dēļ visa dzīve ir arī cilvēka garīgās iztēles, apziņas produkts. Viss, ko jūs jebkad esat darījis, jutis, pieredzējis, radījis, piedzīvojis savā dzīvē, bija balstīts tikai uz jūsu garīgo spēku. Tāpat katrs izgudrojums vispirms pastāvēja domas formā. Cilvēki, kuriem bija noteiktas domas, cilvēki, kuriem bija priekšstats par atbilstošu produktu un pēc tam realizēja šīs domas ar sava gribasspēka palīdzību.

Visa dzīve galu galā ir cilvēka paša garīgās iztēles produkts. Nemateriāla sava apziņas stāvokļa projekcija..!!

Viņi palika pie sava sapņa, pie savām domām, apvienoja enerģiju, koncentrējās uz tā realizāciju un tādējādi radīja jaunus sasniegumus. Tieši tā, piemēram, tavs pirmais skūpsts vispirms pastāvēja tavās domās. Piemēram, jūs bijāt iemīlējies, iedomājāties skūpstīties ar konkrēto personu un pēc tam sapratāt domu, veicot darbību. Tu saņēmi drosmi un noskūpstīji savu mīļāko.

apziņa = radīšana

Šī iemesla dēļ apziņa jeb apziņa un no tās izrietošās domas ir arī radošie spēki visā esībā. Bez domāšanas nekas nekad nevar tikt izveidots, bez apziņas nevar funkcionēt dzīvība, nemaz nerunājot par pastāvēšanu. Viss, kas pastāv, galu galā ir saistīts ar Apziņu, visaptverošu garu, kas individualizē, izpauž un pastāvīgi piedzīvo/pārrada sevi, piemēram, iemiesojoties cilvēka formā. Īpašais tajā ir tas, ka Dievs jeb apziņa vienmēr ir pastāvējusi. Apziņa vienmēr ir pastāvējusi un vienmēr būs. Nemateriālais visums no kaut kā nav radies, bet tas vienmēr ir pastāvējis un pastāvīgi atjauno sevi gan negatīvos, gan pozitīvos aspektos, pat ja apziņai tās kodolā dabiski nav ne vīrišķo, ne sievišķo daļu, tas ir beztelpas + bez polaritātes. neatkarīgi no mūsu dualitārās eksistences. Tāpēc labais un sliktais, negatīvais un pozitīvais rodas tikai no mūsu pašu vērtējuma. Mēs spriežam par lietām, klasificējot tās kā pozitīvas vai negatīvas, un tāpēc turpinām dzīvot dualitārā eksistencē. Tomēr tas nemaina faktu, ka jūs pats pārstāvat dievu, dievišķu būtni. Mēs, cilvēki, neesam mazas, bezjēdzīgas būtnes, bet mēs esam spēcīgi radītāji, kas paši ar savas iztēles palīdzību, ar savas apziņas palīdzību veido savu dzīvi, savu realitāti. Šī iemesla dēļ mums bieži ir sajūta, ka Visums griežas ap mums. Neatkarīgi no tā, ko jūs darāt dienā, dienas beigās jūs varat atkal sēdēt viens savās telpās un prātot, kāds tam visam sakars ar jums, kāpēc jums atkal ir tāda dīvaina sajūta, it kā viss notiek labi. griežas tikai ap sevi (nav domāts narcistiskā vai egoistiskā nozīmē), it kā viss kalpo tikai paša emocionālajai + garīgajai attīstībai un ārējā pasaule tikai reprezentē paša iekšējā stāvokļa spoguli.

Mūsu pašu gars, mūsu pašu nemateriālā klātbūtne mūs saista ar visu esošo, nodrošina, ka mūsu pašu domas vienmēr ietekmē un maina kolektīvo apziņas stāvokli..!!

Šajā kontekstā tā ir arī neatņemama dzīves, paša dzīves sastāvdaļa. Jāsaka, ka Visums ir ne tikai par jums, jūs ne tikai veidojat to no sevis, bet jūs pats pārstāvat vienotu, sarežģītu Visumu, Visumu, kas jebkurā brīdī var mainīt savu virzienu. Savs Visums, kas rodas no paša gara un ir atbildīgs par to, ka viss ir viens, ka viss eksistencē ir saistīts. Jūs varat izvēlēties, vai vēlaties veidot pozitīvu vai negatīvu dzīvi. Vai pieņemt lietas tādas, kādas tās ir, vai smelties negatīvismu no savas iepriekšējās dzīves (vainas apziņa utt.).

Augstākais vibrējošais spēks Visumā, ko cilvēks var piedzīvot caur savu apziņu, ir mīlestība. Enerģētiski blīvs līdzinieks tam būtu bailes..!!

Mēs esam tik spēcīgi, ka varam leģitimizēt bailes vai pat mīlestību savā garā, mēs varam izvēlēties, vai mēs paši plaukstam vai paliekam stingros dzīves modeļos. Mēs paši varam izvēlēties, vai izturamies pret līdzcilvēkiem ar mīlestību un cieņu, vai projicējam negatīvas jūtas uz citiem cilvēkiem un radām nesaskaņas. Tas vienmēr ir izdevīgi, ja mēs radām realitāti, kurā mīlestība veicina mūsu pašu apziņas stāvokli, mīlestība, nevis bailes dominē mūsu pašu prātā. Jebkurā laikā mēs varam izmantot augstāko vibrācijas spēku Visumā, ko var piedzīvot caur apziņu (mīlestību). Tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no sava radošā spēka izmantošanas. Šajā ziņā esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet harmonijā.