Ir četri indiāņu garīguma likumi, kas visi izskaidro dažādus esības aspektus. Šie likumi parāda jums svarīgu apstākļu nozīmi jūsu dzīvē un precizē dažādu dzīves aspektu fonu. Šī iemesla dēļ šie garīgie likumi var būt ļoti noderīgi ikdienas dzīvē, jo mēs bieži vien nevaram saskatīt jēgu noteiktās dzīves situācijās un uzdot sev jautājumu, kāpēc mums ir jāiziet cauri atbilstošai pieredzei. Neatkarīgi no tā, vai tās ir dažādas tikšanās ar cilvēkiem, dažādas nestabilas vai ēnas dzīves situācijas vai pat dzīves posmi, kas ir beigušies, pateicoties šiem likumiem, jūs varat daudz labāk izprast dažus apstākļus.

# 1 Persona, ar kuru jūs satiekat, ir īstā

Pirmais likums saka, ka cilvēks, kuru tu satiec savā dzīvē, ir īstais. Tas būtībā nozīmē, ka persona, ar kuru jūs šobrīd esat kopā, t.i., persona, ar kuru jūs mijiedarbojaties, vienmēr ir īstā persona jūsu pašreizējā dzīvē. Ja jums ir sastapšanās ar atbilstošo personu, tad šim kontaktam ir dziļāka jēga un tā tam jānotiek. Arī cilvēki vienmēr mums atspoguļo mūsu pašu stāvokli. Šajā kontekstā citi cilvēki mums kalpo kā spoguļi vai skolotāji. Viņi kaut ko pārstāv šajā brīdī un ir ienākuši mūsu dzīvē iemesla dēļ. Nekas nenotiek nejauši, un šī iemesla dēļ katrai cilvēku tikšanās vai savstarpējai mijiedarbībai ir dziļāka nozīme. Katram cilvēkam, kas mūs ieskauj, katram cilvēkam, ar kuru mēs šobrīd kontaktējamies, ir savas tiesības un tas atspoguļo mūsu pašu stāvokli. Pat ja tikšanās šķiet neiedomājama, jāapzinās, ka šai satikšanās ir dziļāka nozīme.

Nav nejaušu tikšanos. Visam ir dziļāka nozīme un vienmēr atspoguļojas mūsu pašu esības stāvoklis..!!

Būtībā šo likumu var attiecināt arī uz dzīvnieku pasauli 1:1. Tikšanās ar dzīvniekiem vienmēr ir ar dziļāku nozīmi un mums kaut ko parāda. Tāpat kā mums, cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir dvēsele un apziņa. Tie nenonāk tavā dzīvē nejauši, gluži pretēji, katrs sastaptais dzīvnieks kaut ko pārstāv un tam ir dziļāka nozīme. Arī mūsu uztverei šeit ir spēcīga ietekme. Piemēram, ja cilvēks savā dzīvē (jebkurā kontekstā) atkārtoti pamana kādu īpašu dzīvnieku, piemēram, lapsu, tad lapsa kaut ko attēlo. Tad tas mums netieši norāda uz kaut ko vai apzīmē īpašu principu. Starp citu, sastapšanās ar dabu (dabā) ir arī dziļāka nozīme. Tāpēc šo principu var piemērot ikvienā tikšanās reizē.

#2 Notiekošais ir vienīgais, kas varēja notikt

Otrais likums nosaka, ka katram notikumam, katram dzīves posmam vai visam, kas notiek, jānotiek tieši tāpat. Visam, kas notiek cilvēka dzīvē, ir jābūt tieši tā, kā tas ir, un nav scenārija, kurā varētu notikt kaut kas savādāk (atskaitot dažādus laika grafikus), pretējā gadījumā būtu noticis kaut kas cits, tad dzīves apstākļus piedzīvotu pavisam cits cilvēks. Tas, kam jānotiek, notiek. Neskatoties uz mūsu brīvo gribu, dzīve ir iepriekš noteikta. Tas var izklausīties nedaudz paradoksāli, taču jūs izvēlaties tam, kam vajadzētu notikt. Mēs paši esam savas realitātes veidotāji, t.i., mēs esam paši sava likteņa veidotāji, un to, kas notiek, vienmēr var izsekot mūsu pašu prātam vai visiem mūsu lēmumiem un domām, kas leģitimētas mūsu pašu prātā. Tomēr tam, ko esam izvēlējušies, ir jānotiek, citādi tas nebūtu noticis. Bieži vien mums ir arī negatīvas domas par pagātni. Mēs nevaram samierināties ar pagātnes notikumiem un tāpēc smelties negatīvismu no kaut kā, kas vairs nepastāv šeit un tagad (tikai mūsu domās). Šajā kontekstā mums ir tendence ignorēt faktu, ka pagātne pastāv tikai mūsu prātos. Būtībā tu vienmēr atrodies tikai tagadnē, tagadnē, mūžīgi izplešas mirklī, kas vienmēr ir bijis, ir un būs un šajā brīdī visam jābūt tieši tā, kā ir.

Visam, kas notiek cilvēka dzīvē, jānotiek tieši tāpat. Prom no sava dvēseles plāna, mūsu pašreizējā dzīves situācija ir visu mūsu lēmumu rezultāts..!!

Cilvēka dzīve nevarēja būt citāda. Katram pieņemtajam lēmumam, katram piedzīvotajam notikumam bija jānotiek tieši tā, un citādi tas nevarēja notikt. Visam vienmēr jābūt tieši tā, kā tas ir, un tāpēc ieteicams vairs neuztraukties ar šādām domām vai pielikt punktu pagātnes konfliktiem, lai atkal varētu rīkoties no pašreizējām struktūrām.

# 3 Katrs brīdis, kad kaut kas sākas, ir īstais brīdis

Trešais likums nosaka, ka viss cilvēka dzīvē vienmēr sākas tieši īstajā brīdī un notiek tieši īstajā laikā. Viss, kas dzīvē notiek, notiek īstajā laikā un, ja pieņemam, ka viss vienmēr notiek īstajā laikā, tad mēs paši spējam atpazīt, ka šis brīdis mūs apdāvina ar jaunām iespējām. Iepriekšējie dzīves posmi ir beigušies; tie kalpoja kā vērtīga mācība, no kuras mēs retrospektīvi kļuvām stiprāki (viss kalpo mūsu labklājībai, pat ja tas dažreiz nav acīmredzams). Tas ir saistīts arī ar jauniem sākumiem, t.i., jauniem dzīves posmiem, kas atveras jebkurā laikā, jebkurā vietā (izmaiņas ir visuresošas). Jebkurā laikā notiek jauns sākums, kas ir saistīts arī ar to, ka katrs cilvēks nemitīgi mainās un nepārtraukti paplašina savu apziņu (neviena sekunde nav tāda pati kā cita, tāpat kā mēs, cilvēki, nemitīgi maināmies. Pat šajā sekundē tu maina jūsu apziņas stāvokli vai dzīvi, piemēram, šī raksta lasīšanas laikā, tādējādi kļūstot par citu cilvēku. Persona ar izmainītu/pastiprinātu garīgo stāvokli – papildināta ar jaunu pieredzi/informāciju). Bez tam, tas, kas sākas šajā brīdī, nevarēja sākties agrāk vai vēlāk. Nē, tieši otrādi, tas pie mums nāca īstajā laikā un nevarēja notikt agri vai vēlu mūsu dzīvē, citādi tas būtu noticis agri vai vēlu.

Mūsu tikšanās ar dzīvi notiek pašreizējā brīdī. Un tikšanās vieta ir tieši tur, kur mēs šobrīd atrodamies. - Buda..!!

Mums bieži ir sajūta, ka notikumi vai svarīgas tikšanās/saistības, kas tagad ir beigušās, nozīmē beigas un pozitīvu laiku vairs nebūs. Bet katras beigas vienmēr nes sev līdzi jaunu sākumu kaut kam lielākam. No katra gala rodas kaut kas pilnīgi jauns un ja mēs to atpazīstam, uztveram un pieņemam, tad no šīs iespējas spējam radīt kaut ko pilnīgi jaunu. Varbūt pat kaut kas tāds, kas ļauj dzīvē virzīties uz priekšu. Kaut ko tādu, kam ir liela nozīme mūsu pašu garīgajā attīstībā.

#4 Kas beidzies, tas ir beidzies

Ceturtais likums nosaka, ka tas, kas beidzies, ir beidzies un tāpēc neatgriezīsies. Šis likums ir cieši saistīts ar iepriekšējiem (lai gan visi likumi ļoti papildina viens otru) un būtībā nozīmē, ka mums vajadzētu pilnībā pieņemt savu pagātni. Ir svarīgi nesērot par pagātni (vismaz ne pārāk ilgi, pretējā gadījumā mēs izjuksim). Pretējā gadījumā var gadīties, ka jūs apmaldīsities savā garīgajā pagātnē un ciešat arvien vairāk. Šīs sāpes paralizē mūsu prātu un liek mums arvien vairāk zaudēt sevi un palaist garām iespēju izveidot jaunu dzīvi tagadnē. Pagātnes konfliktus/notikumus vajadzētu uztvert tikai kā pamācošus notikumus, kas palīdzēs dzīvē virzīties uz priekšu. Situācijas, kas galu galā noveda pie tā, ka cilvēks varēja sevi attīstīt tālāk. Brīži, kas, tāpat kā katra tikšanās dzīvē, kalpoja tikai mūsu pašu attīstībai un lika mums apzināties mūsu pašmīlības vai garīgā līdzsvara trūkumu. Protams, skumjas ir svarīgas un ir daļa no mūsu cilvēciskās eksistences, par to nav šaubu. Tomēr ēnainos apstākļos var parādīties kaut kas lielisks. Tieši tāpat arī atbilstošas ​​situācijas ir neizbēgamas, it īpaši, ja tās rodas no mūsu iekšējās nelīdzsvarotības, jo šie apstākļi (vismaz parasti) ir mūsu pašu dievišķības trūkuma rezultāts (tad mēs nestāvam mūsu varā). mīlēt sevi un dzīvot mūsu dievišķībā nevis no). Ja šādas situācijas nenotiktu, mēs paši neapzinātos savu garīgo nelīdzsvarotību, vismaz ne tādā mērā.

Mācīšanās atlaist ir laimes atslēga. - Buda..!!

Tāpēc ir svarīgi pat laika gaitā atbrīvoties no ēnainām situācijām (ļaut kaut kam būt tā, kā tas ir), nevis gadiem ilgi palikt depresīvā noskaņojumā (protams, to bieži ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, taču šī iespēja pastāv vienmēr) . Atļaušana ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, un vienmēr būs situācijas un brīži, kuros mums vajadzētu kaut kam ļauties. Jo tas, kas ir beidzies, ir tikai beidzies. Paturot to prātā, esiet vesels, laimīgs un dzīvojiet harmonijā.