≡ Izvēlne
Pašnāvība

Katrs cilvēks atrodas reinkarnācijas ciklā. Šis Atdzimšanas cikls Šajā kontekstā tā ir atbildīga par to, ka mēs, cilvēki, piedzīvojam vairākas dzīves. Var pat būt, ka dažiem cilvēkiem ir bijušas neskaitāmas, pat simtiem dažādas dzīves. Jo biežāk šajā ziņā esi pārdzimis, jo augstāks ir savējais Inkarnācijas vecums, un otrādi, protams, ir arī zems iemiesošanās vecums, kas savukārt izskaidro veco un jauno dvēseļu fenomenu. Galu galā šis reinkarnācijas process kalpo mūsu pašu psiholoģiskajai un garīgajai attīstībai. No dzīves uz dzīvi mēs pastāvīgi attīstāmies, izšķīdinām karmiskos modeļus, iegūstam jaunus morālos uzskatus, sasniedzam augstāku apziņas līmeni un apzināti vai neapzināti cenšamies pārvarēt reinkarnācijas ciklu (dualitāra dzīves spēle).

Savas dvēseles reinkarnācija

Iemiesojums - pašnāvībaLai saprastu vienu lietu, nav tādas lietas kā tā sauktā nāve. Kā jau daudzkārt minēts dažādos rakstos, nāve būtībā ir tikai frekvences maiņa, kurā mūsu dvēsele ar visu savu uzkrāto pieredzi no visiem iemiesojumiem sasniedz jaunu esamības līmeni. Šeit mums patīk runāt arī par tā saukto pēcnāves dzīvi (polaritātes likums, bez mūsu sākotnējās zemes vienmēr ir divi poli, 2 pretstati - šī pasaule/turpmāk). Bet pēcnāves dzīvei nav nekāda sakara ar to, ko baznīca mums propagandē. Tās nav debesis, kurās cilvēks ieiet un paliek mūžīgi, vieta, kas pastāv atsevišķi no domājamās elles un uzņem visas attīrītās dvēseles. Pēcnāves dzīve ir daudz vairāk pretstatā mūsu materiālajai pasaulei, nemateriālajai/smalkajai/garīgajai pasaulei, kas savukārt sastāv no dažādiem līmeņiem. Šajā sakarā ir zemi un augsti līmeņi, kas veido pēcnāves dzīvi (bieži tiek spekulēts par līmeņu skaitu; daži ir pārliecināti par 7, citi par 13 līmeņiem). Taču, tiklīdz cilvēks nomirst, viņa dvēsele integrējas vienā no šiem līmeņiem. Integrācija ir atkarīga no jūsu morālās un psiholoģiskās attīstības.

Jūsu paša vibrāciju frekvence vai jūsu dvēseles attīstības līmenis ir izšķiroši jūsu turpmākajā dzīvē..!! 

Cilvēki, kuri ir diezgan forši, kuriem nav nekāda sakara ar savu dvēseli un, iespējams, pat maz zina par savu izcelsmi, tiek klasificēti enerģētiski zemākā līmenī. Cilvēki, kuriem savukārt ir augsti morāli uzskati un spēcīga identifikācija ar savu dvēseli, tiek integrēti augstākos līmeņos.

Pašnāvības liktenīgās sekas

Letāla pašnāvībaKad notiek “nāve”, jūsu pašu vibrāciju frekvence rezonē ar atbilstošu līmeni; jūs piesaista šis līmenis. Jo zemāks līmenis, kurā cilvēks ir integrēts, jo lielāka iespēja, ka cilvēks šajā ziņā atdzims. Tas nodrošina ātrāku garīgo un garīgo attīstību. Dvēselei, kurai gandrīz nav iemiesošanās pieredzes, ir iespēja ātrāk nobriest. Šajā laikā jūs izveidojat/pārskatāt savu dvēseles plāns (Plāns, kurā visa iemiesošanās pieredze ir klāt un nākotnes pieredze ir integrēta). Pēc noteikta laika jūs atkal iemiesojaties jaunā ķermenī (pēc piedzimšanas jaundzimušajam ķermenim tiek dota dvēsele) un dzīvības spēle sākas no jauna. Bet kas patiesībā notiek, ja izdara pašnāvību? Vai viss notiek tieši tāpat vai arī rodas noteiktas novirzes? Galu galā šķiet, ka pašnāvība ievērojami atgrūž cilvēku reinkarnācijas ciklā. Sekas ir pat milzīgas. Būtībā pašnāvība minimāli bloķē paša garīgo attīstību. Tiklīdz jūs pēc savas brīvas gribas nolemjat atņemt sev dzīvību un faktiski to darāt, jūs atkal izejat cauri reinkarnācijas procesam, bet sākotnēji paliekat attiecīgajā enerģētiskajā līmenī (paliekat attiecīgajā frekvencē). Viens ir iekļauts ļoti zemā līmenī un paliek tur ilgu laiku. Tātad jūs galu galā esat iemetuši sevi atpakaļ reinkarnācijas procesā un sevī nesāt spēcīgu enerģētisko piesārņojumu. Nākamajā dzīvē šī karmiskā balasta rezultātā parasti rodas sekundāras slimības, kuras vēl ir jāatrisina.

Garīgās un garīgās problēmas, kuras nevaram vai nevarējām pārvarēt šajā dzīvē, mēs automātiski paņemam līdzi nākamajā dzīvē. Pēc tam viss turpinās, līdz mēs atpazīstam un atrisināsim šos karmiskos samezglojumus..!!

Šajā kontekstā neatrisinātās psihiskās problēmas vienmēr tiek pārnestas uz nākamo dzīvi, pašnāvība šajā ziņā ir meklējama ārkārtīgi spēcīga iekšējā konfliktā (cilvēks, kurš, piemēram, nav iemācījies cienīt citu cilvēku dzīvības, nes šī bagāža, šis skats ar tiem visiem, visticamāk, to paņems līdzi nākamajā dzīvē). Nākamajā dzīvē cilvēkam būtu daudz lielāka tieksme uz pašnāvībām un garīgās problēmas rastos daudz ātrāk. Bet tas viss kalpo tikai mūsu pašu problēmu risināšanai. Dzīvē ir svarīgi atpazīt un izšķīdināt pašam savas garīgās brūces, tikai tad var garantēt pastāvīgu paša vibrāciju frekvences pieaugumu. Šī iemesla dēļ jums nevajadzētu priekšlaicīgi izdarīt pašnāvību, bet vienmēr jācenšas virzīties uz priekšu, lai arī cik sarežģīta nešķistu pašreizējā situācija.

Zemajām fāzēm vienmēr seko augstās fāzes, tāpēc ir svarīgi izturēt, lai cik nopietna būtu jūsu situācija. Pēc dažiem gadiem tu pateiksi sev paldies par neatlaidību!!

Šajā sakarā katrs cilvēks atkal un atkal iziet cauri krituma fāzēm, bet pēc kāda laika ir arī augstā fāze, neizbēgama parādība. Šī iemesla dēļ ir svarīgi izturēt. Ja tu pārtrauksi sevi no tā domāt un turpināsi cīnīties, ja nepadodies un darīsi visu, kas ir tavos spēkos, lai turpinātu, tad dienas beigās tu vienmēr saņemsi atlīdzību, par to nav šaubu. Paturot to prātā, esiet vesels, laimīgs un dzīvojiet harmonijā. 

Leave a Comment

Atcelt atbildi

    • pp 8. 2021. Jūnijs, 8: 30

      Nesaprotu, kāpēc pašnāvība tiek noraidīta...kad cilvēki tagad iziet cauri reinkarnācijas fāzēm un tu pats raksti, ka pēc pašnāvības atkal ir jāiziet uzdevumi un tagad atskaties atpakaļ un atzīsti savas rīcības kļūdas, manā acis tā ir pašnāvība Labākais, ko tu vari darīt, lai saskartos ar tām pašām problēmām un pēc tam izlemtu par nepareizo ceļu, pa kuru esi izvēlējies šajā dzīvē...vienkārši atpazīstot notikumus šajā dzīvē...un kad es atskatos uz šo dzīvi un apzināties lēmumus, no kuriem es būtu varējis izvairīties jau pašā sākumā, ja būtu sekojis savām jūtām un intuīcijai un vienkārši sekojis savām vēlmēm, es būtu ticis pasargāts no ciešanām jau no paša sākuma... vienkārši caur zināšanām, ar pašapziņu, apzinoties savas vēlmes un vajadzības sekas...kāpēc lai nāve būtu kaut kas cits?!...kāpēc gan lai apzināti neizmantotu nāvi, ja tā ir nesaraujami saistīta ar dzīvību...es domāju ikvienu, kurš ir pieļāvis kādu kļūdu projektā kaut kas ir spiests izveidot lietas atpakaļ uz kļūdu, kas tika pieļauta, un labot kļūdu un pēc tam turpināt to veidot no jauna, lai tas darbotos kā vēlaties... un jūs pats rakstat un uzsverat, ka tieši tā notiek ar pašnāvību. .. tikai tas tiek vērtēts negatīvi.
      Un tu pats raksti, pēc zemā nāk augstais... jā, bet ja tu zini, ka pēc šī augstā nāk zemākais... tātad zemākais ir atkarīgs no augstā... un tagad, kad zemais tiek nospiests tā tālu, tas kļūst Lai gan augstākais var būt augstāks, bet arī attiecīgi zemais... un tāpēc katrs augstākais ir arī zemākais tajā pašā laikā... ciešanas... un tāpēc augstā ņemšana nav iemesls spiest zemais tālāk pārmērīgajā, lai pēc tam vēl dziļāk iekristu ciešanās...kā gribas staigāt pa vidu, kad dziļāks zemais nozīmē augstāku augsto, kas savukārt noved pie dziļāka zemuma... utt. ...vai tas nav beigas šim ceļam, kas cieš no augstā un zemā pagrimuma... lai šie augstie un zemie saplacinātos, lai tiktu līdz vidum.
      Un apzinātais ceļš uz nāvi...pašnāvība, tā teikt, dod iespēju apzināti piedzīvot nāvi un izšķirties par turpmāko ceļu.
      Vismaz tāda ir mana dzīves pieredze, ka man ir paticis darīt savādāk... apzināti izšķirties par citu ceļu, kuru retrospektīvi redzēji kā labāku un tagad arī atzini... kāpēc lai apzināts lēmums būtu tur, kad tu mirsti būt savādāks?!...es nevaru iedomāties...pašnāvība man šķiet ļoti izdevīga, lai nenonāktu uz nenoteiktu laiku uz nepareizā ceļa, bet drīzāk iegūtu vēl vienu iespēju pēc iespējas ātrāk labot kļūdas un atkal saskarieties ar situāciju un dodieties uz pareizo ceļu, kuru esat atpazinis.
      Galu galā katrs dzīvesveids pats par sevi ir pašnāvība... jo tas neizbēgami noved pie nāves... lai kā tu dzīvotu, tas tevi nogalina.
      Un Jēzus parādīja, ka viņš atdod savu dzīvību... viņš zināja, ka mirs... bet viņš nevarēja neiet šo ceļu, lai paliktu uz patiesības ceļa.
      Un jūs pielīdzināt debesīm un elli, lai gan zemā frekvence un augstā frekvence ir tikai metaforas šīm lietām... augstas frekvences pielīdzināšana debesīm ir acīmredzama... un, ja jūs tiecaties uz augstu frekvenci, tas ir tas pats, it kā tiek slavēta debesu valstība

      atbildēt
    pp 8. 2021. Jūnijs, 8: 30

    Nesaprotu, kāpēc pašnāvība tiek noraidīta...kad cilvēki tagad iziet cauri reinkarnācijas fāzēm un tu pats raksti, ka pēc pašnāvības atkal ir jāiziet uzdevumi un tagad atskaties atpakaļ un atzīsti savas rīcības kļūdas, manā acis tā ir pašnāvība Labākais, ko tu vari darīt, lai saskartos ar tām pašām problēmām un pēc tam izlemtu par nepareizo ceļu, pa kuru esi izvēlējies šajā dzīvē...vienkārši atpazīstot notikumus šajā dzīvē...un kad es atskatos uz šo dzīvi un apzināties lēmumus, no kuriem es būtu varējis izvairīties jau pašā sākumā, ja būtu sekojis savām jūtām un intuīcijai un vienkārši sekojis savām vēlmēm, es būtu ticis pasargāts no ciešanām jau no paša sākuma... vienkārši caur zināšanām, ar pašapziņu, apzinoties savas vēlmes un vajadzības sekas...kāpēc lai nāve būtu kaut kas cits?!...kāpēc gan lai apzināti neizmantotu nāvi, ja tā ir nesaraujami saistīta ar dzīvību...es domāju ikvienu, kurš ir pieļāvis kādu kļūdu projektā kaut kas ir spiests izveidot lietas atpakaļ uz kļūdu, kas tika pieļauta, un labot kļūdu un pēc tam turpināt to veidot no jauna, lai tas darbotos kā vēlaties... un jūs pats rakstat un uzsverat, ka tieši tā notiek ar pašnāvību. .. tikai tas tiek vērtēts negatīvi.
    Un tu pats raksti, pēc zemā nāk augstais... jā, bet ja tu zini, ka pēc šī augstā nāk zemākais... tātad zemākais ir atkarīgs no augstā... un tagad, kad zemais tiek nospiests tā tālu, tas kļūst Lai gan augstākais var būt augstāks, bet arī attiecīgi zemais... un tāpēc katrs augstākais ir arī zemākais tajā pašā laikā... ciešanas... un tāpēc augstā ņemšana nav iemesls spiest zemais tālāk pārmērīgajā, lai pēc tam vēl dziļāk iekristu ciešanās...kā gribas staigāt pa vidu, kad dziļāks zemais nozīmē augstāku augsto, kas savukārt noved pie dziļāka zemuma... utt. ...vai tas nav beigas šim ceļam, kas cieš no augstā un zemā pagrimuma... lai šie augstie un zemie saplacinātos, lai tiktu līdz vidum.
    Un apzinātais ceļš uz nāvi...pašnāvība, tā teikt, dod iespēju apzināti piedzīvot nāvi un izšķirties par turpmāko ceļu.
    Vismaz tāda ir mana dzīves pieredze, ka man ir paticis darīt savādāk... apzināti izšķirties par citu ceļu, kuru retrospektīvi redzēji kā labāku un tagad arī atzini... kāpēc lai apzināts lēmums būtu tur, kad tu mirsti būt savādāks?!...es nevaru iedomāties...pašnāvība man šķiet ļoti izdevīga, lai nenonāktu uz nenoteiktu laiku uz nepareizā ceļa, bet drīzāk iegūtu vēl vienu iespēju pēc iespējas ātrāk labot kļūdas un atkal saskarieties ar situāciju un dodieties uz pareizo ceļu, kuru esat atpazinis.
    Galu galā katrs dzīvesveids pats par sevi ir pašnāvība... jo tas neizbēgami noved pie nāves... lai kā tu dzīvotu, tas tevi nogalina.
    Un Jēzus parādīja, ka viņš atdod savu dzīvību... viņš zināja, ka mirs... bet viņš nevarēja neiet šo ceļu, lai paliktu uz patiesības ceļa.
    Un jūs pielīdzināt debesīm un elli, lai gan zemā frekvence un augstā frekvence ir tikai metaforas šīm lietām... augstas frekvences pielīdzināšana debesīm ir acīmredzama... un, ja jūs tiecaties uz augstu frekvenci, tas ir tas pats, it kā tiek slavēta debesu valstība

    atbildēt