Mūsu dzīves vai visas mūsu eksistences izcelsme pēc būtības ir garīga. Te arī patīk runāt par dižgaru, kas savukārt caurstrāvo visu un piešķir formu visiem eksistenciālajiem stāvokļiem. Tāpēc radīšana ir jāpielīdzina lielajam garam jeb apziņai. Tas rodas no šī gara un piedzīvo sevi caur šo garu jebkurā laikā, jebkurā vietā. Tāpēc arī mēs, cilvēki, esam tīri intelektuāls produkts un apzināti vai neapzināti izmantojam savu prātu, lai izpētītu dzīvi.

Viss pēc būtības ir garīgs

Šī iemesla dēļ apziņa pārstāv arī augstāko eksistences autoritāti. Bez apziņas nekas nevar izpausties vai pat piedzīvot. Šī iemesla dēļ mūsu realitāte ir arī tīrs mūsu pašu prāta (un ar to saistīto domu) produkts. Piemēram, viss, ko esam piedzīvojuši līdz šim, var būt izsekot līdz lēmumiem, kas savukārt ir leģitimēti mūsu prātos. Neatkarīgi no tā, vai tas ir pirmais skūpsts, darba izvēle vai pat ēdiens, ko patērējam katru dienu, katra darbība, ko veicam, ir pirmā, un tāpēc tā ir mūsu prāta rezultāts. Vispirms tiek padomāts arī par atbilstošas ​​maltītes pagatavošanu, piemēram. Jūs esat izsalcis, padomājiet par to, ko jūs varētu ēst, un tad realizē domu, veicot darbību (patērējot maltīti). Tieši tādā pašā veidā katrs izgudrojums vispirms tika iecerēts un arī vispirms pastāvēja kā tīra domu enerģija. Pat katra māja pirms tās uzcelšanas dominēja cilvēka garīgajā spektrā. Doma vai, pareizāk sakot, mūsu prāts pārstāv augstāko efektīvo vai radošo autoritāti/spēku, kas pastāv (bez apziņas neko nevar radīt vai pat piedzīvot). Tā kā visaptverošais “dižgars” izpaužas ikvienā eksistences formā, t.i., kļūst un ir izpaudies it visā, varētu runāt par visaptverošu galveno dimensiju, proti, gara visaptverošo dimensiju.

Dažādās dimensijas, vismaz no garīgās perspektīvas, ir tikai dažādu apziņas stāvokļu indikatori..!! 

Bet augam ir pavisam cits apziņas stāvoklis vai radošā izpausme nekā cilvēkam. Tieši tādā pašā veidā mēs, cilvēki, ar sava prāta palīdzību varam izjust pilnīgi dažādus apziņas stāvokļus. Ar septiņām dimensijām (dimensiju skaits dažādos traktātos atšķiras) prāts jeb apziņa tiek sadalīta dažādos līmeņos/stāvokļos (apziņas skala).

1. dimensija – minerāli, garums un neatspoguļotas idejas

Skatoties no “materiālā” viedokļa (materiālam ir arī mentāls raksturs - šeit mēs arī labprāt runājam par enerģiju, kurai ir ļoti blīvs stāvoklis) ir 1. dimensija, minerālu dimensija. Šķiet, ka apziņai un brīvai gribai šeit ir pakārtota loma. Viss darbojas pilnīgi neatkarīgi un kalpo dažādu universālu konstrukciju uzturēšanai. No fiziskā viedokļa pirmā dimensija atkal ir garuma dimensija. Šajā dimensijā augstums un platums nepastāv. No garīgā viedokļa šo dimensiju var uzskatīt par tīri fizisku līmeni. Šeit spēlē arī pilnīgi nezinošs vai pat ciešanas apziņas stāvoklis.

2. dimensija – augi, plašums un atspoguļotas idejas

Otrā dimensija attiecas uz augu pasauli no kosmiskā materiāla perspektīvas. Daba un augi ir dzīvi. Viss universālajā eksistencē sastāv no apzinātas, smalkas enerģijas, un šī enerģija iedveš dzīvību ikvienā radībā, katrā eksistencē. Bet augi nevar veidot 2-dimensiju vai 3-4 dimensiju domu modeļus un attiecīgi rīkoties kā humanoīdas būtnes. Daba darbojas intuitīvi no dabiskā radīšanas akta un tiecas pēc līdzsvara, harmonijas un uzturēšanas jeb dzīvības. Tāpēc mums ir jāatbalsta daba tās centienos, nevis jāpiesārņo vai pat jāiznīcina mūsu pašu savtīgā prāta dēļ. Visam, kas pastāv, ir dzīvība, un mūsu pienākums ir aizsargāt, cienīt un mīlēt citu dzīvību vai cilvēku, dzīvnieku un augu pasauli. Ja paskatās uz 5. dimensiju tīri no fiziskā viedokļa, tad tā ir platuma dimensija. Tagad iepriekš minētajai līnijai papildus tās garumam tiek piešķirts platums.

Tas kļūst redzams un sāk mest ēnu. Iepriekš minētā neatspoguļotā ideja par pirmo dimensiju tagad tiek atspoguļota un sadalās divos pretstatos. Piemēram, uznirst ideja, ka kosmosā varētu pastāvēt cita dzīvība. Bet mēs nevaram interpretēt šo domu un, no vienas puses, esam atvērti tam, ko esam domājuši un tam ticam, varam to iztēloties neskaidri, no otras puses, mūsu prātam trūkst nepieciešamo zināšanu pilnīgai izpratnei un tā atspoguļotā doma sadalās. divi nesaprotami pretstati. Mēs radām domu procesus, bet nerīkojamies pēc tiem, mēs tikai ierobežotā mērā nodarbojamies ar domām, bet tās neizpaužam un nerealizējam.

3. dimensija – zemes vai dzīvnieciska būtne, blīva enerģija, augstums un brīvas gribas izpēte

3. dimensija ir līdz šim visblīvākā dimensija (blīvums = zemas vibrācijas enerģija/zemāki domāšanas procesi). Tas ir mūsu trīsdimensiju, zemes eksistences realitātes līmenis. Šeit mēs piedzīvojam un izpaužam apzinātu domāšanu un brīvu darbību. No cilvēka viedokļa 3. dimensija tāpēc ir darbības vai ierobežotas darbības dimensija.

Iepriekš atspoguļotā doma šeit atdzīvojas un izpaužas fiziskajā realitātē (piemēram, esmu sapratis, kā un kāpēc eksistē ārpuszemes dzīvība un iemiesoju šīs zināšanas savā eksistencē. Ja kāds ar mani runā par šo tēmu, es atsaucos uz šīm zināšanām un izpaust domu gājienu vārdu/skaņas formā fiziskajā realitātē). 3. dimensija ir arī zemāku domu patvērums. Šajā dimensijā mūsu domāšana ir ierobežota vai mēs ierobežojam savu domāšanu, jo saprotam un ticam tikai tam, ko redzam (ticam tikai matērijai, rupjajam materiālam). Mēs vēl neapzināmies visu caurstrāvojošo enerģiju, morfoģenētiskos enerģijas laukus un rīkojamies pēc savtīgiem, ierobežojošiem modeļiem. Mēs nesaprotam dzīvi un bieži spriežam par to, ko saka citi cilvēki, vai mēs vērtējam situācijas un lietas, kas neatbilst mūsu pasaules uzskatam.

Mēs pārsvarā rīkojamies mūsu pašu negatīvās programmēšanas rezultātā (zemapziņā saglabāti nosacīti uzvedības modeļi). Mēs ļaujam sevi vadīt egoistiskajam, trīsdimensiju prātam un tādējādi varam piedzīvot dzīves dualitāti. Šis līmenis tika izveidots, lai izpētītu mūsu brīvo gribu, mēs esam šajā līmenī, lai radītu tikai negatīvu un pozitīvu pieredzi, lai pēc tam mācītos un saprastu no tiem. No fiziskā viedokļa augstums tiek pievienots garumam un platumam. Telpiskums jeb telpiskā, trīsdimensionālā domāšana meklē šeit savu izcelsmi.

4. dimensija – gara, laika un gaismas ķermeņa attīstība

4. dimensijā telpiskajai idejai tiek pievienots laiks. Laiks ir noslēpumaina, bezveidīga struktūra, kas bieži ierobežo un vada mūsu fizisko dzīvi. Vairums cilvēku vadās pēc laika, un tāpēc bieži vien izdara sev spiedienu. Bet laiks ir relatīvs un tāpēc kontrolējams un mainīgs. Tā kā katram ir sava realitāte, katram cilvēkam ir arī sava laika izjūta.

Kad es kaut ko daru ar draugiem un ļoti izklaidējos, laiks man patiesībā paiet ātrāk. Bet laika gaitā mēs bieži ierobežojam savas spējas. Mēs bieži turamies negatīvā noskaņojumā, domājam par pagātni vai nākotni, kas attiecas uz mums pašiem un līdz ar to arī negatīvisma. Mēs bieži dzīvojam uztraukumā, nezinot, ka uztraukšanās ir tikai mūsu pašu iztēles ļaunprātīga izmantošana. Piemēram, daudzi attiecību partneri kļūst greizsirdīgi, uztraucas un iztēlojas savu partneri krāpjam. Tu smelies negatīvismu no situācijas, kas patiesībā neeksistē, bet tikai savās domās un laika gaitā, pateicoties rezonanses likumam, tu, visticamāk, piesaisti šo situāciju savā dzīvē. Vai arī mēs jūtamies nepilnvērtīgi pagātnes situāciju un notikumu dēļ un tādējādi smeļamies daudz sāpju no pagātnes. Taču patiesībā laiks ir tikai iluzora konstrukcija, kas ekskluzīvi veido fizisko, telpisko eksistenci.

Jo laiks patiesībā neeksistē tradicionālajā izpratnē. Pagātnes, tagadnes un nākotnes situācijas ir tikai pašreizējā brīža silueti. Mēs nedzīvojam laikā, bet “tagad”, mūžīgi pastāvošā, izplešas mirklī, kas vienmēr pastāvējis, ir un būs. 4. dimensija bieži tiek saukta arī par gaismas ķermeņa attīstību (gaismas ķermenis attēlo mūsu pašu pilnīgo smalko apģērbu). Mēs visi atrodamies tā saucamajā gaismas ķermeņa procesā. Šis process nozīmē pilnīgu pašreizējā cilvēka garīgo un garīgo attīstību. Mēs visi šobrīd evolucionējam par pilnībā apzinātām, daudzdimensionālām būtnēm un šajā procesā attīstām gaismas ķermeni. (Merkaba = gaismas ķermenis = enerģētisks ķermenis, gaisma = augstas vibrācijas enerģija / pozitīvas domas un jūtas).

5. dimensija – mīlestība, smalka izpratne un sevis izzināšana

5. dimensija ir spilgta un ļoti viegla dimensija. Zemāki radīšanas akti šeit neatrod atbalstu un pārstāj pastāvēt. Šajā dimensijā valda tikai gaisma, mīlestība, harmonija un brīvība. Daudzi cilvēki uzskata, ka pāreja uz 5. dimensiju notiks līdzīgi kā zinātniskajā fantastikā (trīsdimensiju domāšana atstāj mūs ar ierobežotu pārliecību, ka dimensiju izmaiņām vienmēr ir jābūt fiziskai, t.i., mēs ejam caur portālu un ieejam jauna dimensija). Bet patiesībā pāreja uz 5. dimensiju notiek garīgajā un garīgajā līmenī. Tāpat kā katrai dimensijai vai katrai dzīvai būtnei, arī 5. dimensijai ir noteikta vibrāciju frekvence un, paaugstinot paši savu vibrāciju (augstas vibrācijas ēdiens, pozitīvas domas, jūtas un darbības) mēs sinhronizējamies vai pielāgojamies 5. dimensijas vibrāciju struktūrai.

Jo vairāk mīlestības, harmonijas, prieka un miera mēs izpaužam savā realitātē, jo vairāk mēs iemiesojam 5 dimensiju darbības, jūtas un domas. 5 dimensiju dzīvi cilvēki saprot, ka viss Visums, ka viss eksistējošais sastāv tikai no enerģijas un šī enerģija vibrē, pateicoties tajā esošajām daļiņām (atomi, elektroni, protoni, Higsa bozona daļiņas utt.). Ir saprotams, ka Visumi, galaktikas, planētas, cilvēki, dzīvnieki un daba sastāv no vienas un tās pašas augstas vibrācijas enerģijas, kas plūst cauri visam. Tu vairs nemoki sevi ar zemāku uzvedību, piemēram, skaudību, greizsirdību, alkatību, naidu, neiecietību vai citiem zemākiem uzvedības modeļiem, jo ​​esi sapratis, ka šīs domas atbilst zemākai dabai un nodara tikai ļaunumu. Tu redzi dzīvi kā lielu ilūziju un sāc pilnībā izprast dzīves sakarības.

6. dimensija – augstākas dabas emocijas, identificēšanās ar Dievu un augstāka līmeņa darbības

6. dimensija ir vēl vieglāka un vieglāka dimensija, salīdzinot ar 5. dimensiju. 6. dimensiju varētu raksturot arī kā vietu, augstāku emociju, darbību un sajūtu stāvokli. Šajā dimensijā zemāki domāšanas modeļi nevar pastāvēt, jo cilvēks ir sapratis dzīvi un lielākoties darbojas tikai no dievišķajiem dzīves aspektiem.

Ego identitāte, virscēloņa prāts ir lielā mērā atmests, un identifikācija ar Dievu vai augsto vibrāciju visuma izpaužas cilvēka realitātē. Pēc tam jūs pastāvīgi iemiesojat mīlestību, harmoniju un prieku, nedominējot zemākas, saspringtas domas. Jūs rīkojaties augstākā kārtībā, jo jūsu pašu sevis izzināšana un augstas vibrācijas pieredze ir veidojusi jūsu dzīvi pozitīvā veidā. Cilvēki, kuri darbojas 5 vai 6 dimensijās, bieži ir grūti panesami cilvēkiem, kuri galvenokārt ir orientēti uz 3 dimensiju. Varētu teikt, ka viņu pašu gaisma apžilbina šo cilvēku tumsu, pareizāk sakot, pašu vārdi, darbi un darbi šos cilvēkus pilnībā mulsina un apbēdina. Jo cilvēks, kurš domā un darbojas tīri 3 dimensijās, sava egoistiskā prāta dēļ rauc pieri uz vārdiem un darbībām, kas rodas tīri no mīlestības. Ikviens, kurš pietiekami ilgi iemieso 6 dimensiju, galu galā agrāk vai vēlāk sasniegs 7 dimensiju.

7. dimensija – neierobežots smalkums, ārpus telpas un laika, Kristus līmenis/apziņa

7. dimensija ir dzīves neierobežots smalkums. Šeit fiziskās jeb materiālās struktūras pazūd, jo paša enerģētiskā struktūra vibrē tik augstu, ka telpa-laiks pilnībā izšķīst. Jūsu paša matērija, jūsu ķermenis pēc tam kļūst smalks un rodas nemirstība (drīz es atkal iedziļināšos nemirstības procesā).

Šajā dimensijā nav robežu, nav telpas un laika. Pēc tam mēs turpinām eksistēt kā tīra enerģētiskā apziņa un nekavējoties izpaužam to, ko domājam. Tad katra doma vienlaikus ir arī darbība. Viss, ko jūs domājat šajā līmenī, notiks nekavējoties; tad jūs uzvedīsities kā tīra domu enerģija. Šī dimensija, tāpat kā visas pārējās dimensijas, ir visur, un mēs to varam sasniegt, pastāvīgi attīstot sevi garīgi un garīgi. Daudzi šo līmeni sauc arī par Kristus līmeni vai Kristus apziņu. Tajā laikā Jēzus Kristus bija viens no retajiem cilvēkiem, kas saprata dzīvi un rīkojās no dievišķajiem dzīves aspektiem. Viņš iemiesoja mīlestību, harmoniju, laipnību un skaidroja tā laika svētos dzīves principus. Ikviens, kurš darbojas pilnībā no dievišķajiem apziņas līmeņiem, dzīvo savu dzīvi beznosacījumu mīlestībā, harmonijā, mierā, gudrībā un dievišķībā. Pēc tam jūs iemiesojat svētumu tāpat kā savulaik Jēzus Kristus. Daudzi cilvēki šobrīd runā par to, ka Jēzus Kristus atgriežas šajos gados un atpestī mūs visus. Bet tas nozīmē tikai atkārtotu Kristus apziņu, kosmisko vai dievišķo apziņu. (Baznīcai nav nekāda sakara ar to, ko Jēzus mācīja vai sludināja toreiz, tās ir 2 dažādas pasaules, baznīca tikai eksistē, tikai radīta, lai cilvēki vai masas būtu garīgi mazas un bailēs (Tu nokļūsi ellē, tev ir bīstieties Dieva, nav reinkarnācijas, jums jākalpo Dievam, Dievs soda grēciniekus utt.).

Bet tajā laikā planētas vibrācijas bija tik zemas, ka cilvēki rīkojās tikai no supra-cēloņa uzvedības modeļiem. Tolaik gandrīz neviens nesaprata Kristus augstās vibrācijas vārdus, gluži otrādi, kā rezultātā notika tikai vajāšanas un slepkavības. Par laimi, šodien viss izskatās savādāk un, pateicoties šobrīd pieaugošajam planētu un cilvēku vibrācijām, mēs atkal atpazīstam savas smalkās saknes un atkal sākam spīdēt kā mirdzošas zvaigznes. Man jāsaka, ka ir arī citi izmēri, kopā ir 12 izmēri. Bet pārējās tīri smalkās dimensijas es jums paskaidrošu citreiz, kad pienāks laiks. Paturot to prātā, esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet savu dzīvi harmonijā.