Mūsdienās ne visi cilvēki tic Dievam vai dievišķai esamībai, šķietami nezināmam spēkam, kas pastāv no apslēptā un ir atbildīgs par mūsu dzīvi. Tāpat ir daudz cilvēku, kas tic Dievam, bet jūtas nošķirti no viņa. Jūs lūdzat Dievu, esat pārliecināts par viņa esamību, bet joprojām jūtaties viņa atstāts viens, izjūtat dievišķas atšķirtības sajūtu. Šai sajūtai ir iemesls, un to var izsekot mūsu egoistiskajā prātā. Šī prāta dēļ mēs katru dienu piedzīvojam duālistisku pasauli, izjūtam atšķirtības sajūtu un bieži domājam materiālos, 3-dimensiju modeļos.

Nošķirtības sajūta 3-dimensiju domāšana un rīcība

Der egoistisks prāts šajā kontekstā ir 3-dimensiju, enerģētiski blīvs/zemu vibrāciju prāts. Tāpēc šis cilvēka aspekts ir atbildīgs par enerģētiskā blīvuma veidošanos vai paša vibrācijas frekvences samazināšanu. Cilvēka pilnīgā realitāte galu galā ir tīrs enerģētiskais stāvoklis, kas savukārt vibrē atbilstošā frekvencē. Tas ietver visu eksistenci (ķermenis, vārdi, domas, darbības, apziņa). Negatīvās domas samazina mūsu pašu vibrāciju frekvenci, un tās var pielīdzināt enerģētiskajam blīvumam. Pozitīvas domas savukārt paaugstina paša vibrāciju frekvenci un tās var pielīdzināt enerģētiskajai gaismai. Tātad vienmēr, kad cilvēka vibrāciju frekvence samazinās, kad viņš ir skumjš, mantkārīgs, greizsirdīgs, savtīgs, dusmīgs, cieš utt., tad šī darbība ir saistīta ar egoistiskā prāta zemapziņas leģitimitāti viņa paša prātā. Tieši tādā pašā veidā šim prātam ir arī 3-dimensiju, materiālā domāšana. Piemēram, ja tu mēģini iztēloties Dievu, bet esi iestrēdzis materiālos domu modeļos, neredzi aiz horizonta un šī iemesla dēļ nespēj panākt nekādu progresu savā iztēlē vai, pareizāk sakot, savās zināšanās šajā ziņā, tad tas ir , pirmkārt, izdzīvojot trīsdimensiju saprašanas dēļ un, otrkārt, savienojuma trūkuma dēļ garīgais prāts. Dvēseles prāts savukārt ir katra cilvēka 5-dimensiju, intuitīvais, jūtīgais aspekts, kā arī pārstāv mūsu līdzjūtīgo, gādīgo, mīlošo pusi.Kādam, kuram ir nostiprināta saikne ar šo augsto vibrāciju prātu, automātiski tiek piešķirtas augstākas zināšanas, īpaši zināšanas par nemateriālo Visumu. Pēc tam jūs vairs ne tikai domājat stingri pēc 3-dimensiju modeļiem, bet arī pēkšņi varat iedomāties, saprast un sajust lietas, kas iepriekš bija šķietami neiedomājamas, pateicoties pastiprinātajai saiknei ar garīgo prātu. Kas attiecas uz Dievu, cilvēks saprot, piemēram, ka viņš nav materiāla persona/būtne, kas eksistē aiz vai pār mūsu visumu un uzrauga mūs, bet gan to, ka Dievs ir sarežģīta apziņa, kas individualizējas un piedzīvo pati sevi.

Apziņa, augstākā autoritāte, kas pastāv...!!

Apziņa, kuru ir grūti aptvert un kas izpaužas visos materiālajos un nemateriālajos stāvokļos un vienlaikus pārstāv augstāko eksistences autoritāti. Gigantiska apziņa, kas dziļi iekšienē sastāv tikai un vienīgi no enerģētiskā stāvokļa, kas vibrē noteiktā frekvencē. Tā kā visa cilvēka dzīve galu galā ir tikai viņa apziņas mentāla projekcija, katrs cilvēks pārstāv Dieva tēlu, tāpēc Dievs mūs nekad nepamet, nav nošķirtības no viņa, jo viņš ir pastāvīgi klātesošs, izpauž sevi caur mūsu būtību, ieskauj mūs visu materiālo apstākļu veidā un nekad nevar mūs atstāt. Viss ir Dievs un Dievs ir viss. Ja tu to atkal saproti/sajūti un apzināsies, ka Dievs ir klātesošs viscaur un ka tu pat pārstāvi Dievu kā sevis izpausmi, tad šajā ziņā tu vairs nejutīsies viņa pamests. Atdalītības sajūta izzūd, un jūs iegūstat saikni ar augstākām sfērām.

Dievs nav atbildīgs par mūsu ciešanām

Ja paskatās uz visu konstrukciju, jūs arī saprotat, ka Dievs šajā ziņā nav atbildīgs par ciešanām uz mūsu planētas. Mēs bieži vainojam Dievu haotiskajos planētas apstākļos. Nevar saprast, kāpēc uz mūsu planētas ir tik daudz ciešanu, kāpēc jāmirst bērniem, kāpēc valda bads un pasauli nomoka kari. Šādos brīžos jūs bieži uzdodat sev jautājumu, kā Dievs var kaut ko tādu pieļaut. Bet Dievam ar to nav nekāda tieša sakara; šis fakts ir daudz vairāk saistīts ar cilvēkiem, kuri leģitimizē haosu savā prātā. Ja kāds iet un nogalina citu cilvēku, tajā brīdī vainojams nevis Dievs, bet gan cilvēks, kurš izdarījis šo darbību. Tāpēc uz mūsu planētas nekas nenotiek nejauši. Visam ir iemesls, katrai sliktai rīcībai, katrai ciešanai un galvenokārt katram karam ir apzināti cilvēku ierosināti un radīti. Šī iemesla dēļ tikai mēs, cilvēki, spējam mainīt šo apstākli, tikai pati cilvēce spēj mainīt kareivīgos planētas apstākļus. Labākais un efektīvākais veids, kā vēlreiz sasniegt šo mērķi, ir atgūt saikni ar garīgo prātu. Ja jūs varat to izdarīt vēlreiz un ļaut atgriezties iekšējam mieram, ja jūs atkal sākat dzīvot harmonijā, tad jūs autodidaktiski radīsiet mierīgu vidi.

Katrs cilvēks ir svarīgs, lai spētu realizēt globālo mieru...!!

Šajā kontekstā jāsaka, ka paša domas un jūtas vienmēr sasniedz kolektīvo apziņas stāvokli un to maina. Tāpēc ikviens cilvēks ir pieprasīts un katrs cilvēks ir svarīgs mierīga planētas apstākļa īstenošanai. Kā Dalailama reiz teica: uz mieru nav ceļa, jo miers ir ceļš. Paturot to prātā, esiet vesels, laimīgs un dzīvojiet harmonijā.