Kā jau bieži esmu minējis savos tekstos, katram cilvēkam ir individuāla vibrāciju frekvence, precīzāk, pat cilvēka apziņas stāvoklim, no kura, kā zināms, rodas viņa realitāte, ir sava vibrāciju frekvence. Šeit arī patīk runāt par enerģētisko stāvokli, kas savukārt var palielināt vai samazināt savu frekvenci. Negatīvās domas samazina mūsu pašu frekvenci, kā rezultātā mūsu pašu enerģētiskais ķermenis tiek sablīvēts, kas ir nasta, kas savukārt tiek pārnesta uz mūsu pašu fizisko ķermeni. Pozitīvas domas palielina mūsu pašu biežumu, kā rezultātā a mūsu pašu enerģētiskā ķermeņa atblīvēšanās, ļaujot mūsu smalkajai plūsmai plūst labāk. Mēs jūtamies vieglāk un rezultātā stiprinām paši savu fizisko + garīgo konstitūciju.
Mūsu laika lielākais frekvenču iznīcinātājs
Šajā kontekstā ir daudzas lietas, kas ievērojami pazemina mūsu pašu vibrāciju frekvenci. Tomēr samazinājuma vai palielināšanas pamatā vienmēr ir mūsu pašu domas.Domas par naidu, dusmām, skaudību, greizsirdību, alkatību vai pat bailēm samazina mūsu pašu vibrāciju frekvenci. Pozitīvas domas, t.i., harmonijas, mīlestības, labdarības, empātijas un miera leģitimēšana savā garā, savukārt palielina mūsu pašu vibrāciju frekvenci. Pretējā gadījumā, protams, ir citi faktori, ārējas ietekmes, piemēram, elektrosmogs vai nedabisks uzturs, kas var krasi ietekmēt mūsu pašu vibrācijas frekvenci. Viens no mūsu laika lielākajiem vibrāciju frekvenču iznīcinātājiem, ja ne lielākais vibrāciju frekvenču iznīcinātājs, ir saistīts ar sevis mīlestības trūkumu. Šajā kontekstā pat mīlestība ir būtiska mūsu pašu uzplaukumam (šeit arī nevajag jaukt patmīlību ar narcisismu vai augstprātību). Lai radītu pilnībā pozitīvu domu spektru, realizētu stāvokli, kurā pastāvīgi paliekam augstā vibrāciju frekvencē, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs atkal pieņemtu sevi, pieņemtu sevi un sāktu atkal mīlēt sevi. Galu galā tas rada arī pieņemšanu + mīlestību pret citiem cilvēkiem, kā tas varētu būt citādi? Jo dienas beigās mēs vienmēr pārnesam/projicējam savu iekšējo stāvokli uz ārējo pasauli. Piemēram, kāds mans paziņa savā Facebook lapā bieži rakstīja, ka viņš mūs visus ienīst. Galu galā viņš tikai izteica savu patmīlības trūkumu. Tā bija neapmierināta ar savu dzīvi, iespējams, pat ar saviem apstākļiem, un tādējādi dalījās ar mums savā tieksmē pēc mīlestības, pareizāk sakot, pēc patmīlības. Jūs neredzat pasauli tādu, kāda tā ir, bet tādu, kāda esat. Cilvēki, kuri mīl + pieņem sevi, tad arī skatās uz dzīvi no šī mīlošā skatpunkta (un rezonanses likuma dēļ ievelk savā dzīvē arī citus apstākļus, kas biežuma ziņā ir līdzīga rakstura). Cilvēki, kuri savukārt sevi nepieņem, pat ienīst, pēc tam uz dzīvi raugās no negatīvas, naidpilnas perspektīvas.
Ārējā pasaule ir tikai cilvēka paša iekšējā stāvokļa spogulis un otrādi. Tas, kā jūs uztverat lietas ārējā pasaulē, piemēram, ja jūs pieņemat, ka visi cilvēki jūs noraidītu + ienīstu, tas galu galā notiek tikai jūsos..!!
Jūs projicējat savu neapmierinātību uz ārpasauli, kas atkal un atkal kā spogulis parādīs jums šo iekšējo nelīdzsvarotību. Šī iemesla dēļ sevis mīlestība ir būtiska, pirmkārt, ja runa ir par mūsu pašu labklājību un, otrkārt, kad runa ir par mūsu garīgo + garīgo attīstību. Protams, arī patmīlības trūkumam ir attaisnojums. Tādā veidā ēnu daļas vienmēr atspoguļo mūsu pašu iztrūkstošo garīgo + dievišķo saikni mūsu acu priekšā un šī iemesla dēļ kalpo mums kā skolotājiem, kā pamācošas atziņas, no kurām varam smelties svarīgas sevis izzināšanas. Mēs vienkārši jūtam, ka mums atkal kaut kas ir jārisina, lai mēs atkal iemācītos mīlēt sevi.
Tie, kas mīl sevi, mīl savus līdzcilvēkus, tie, kas ienīst sevi, ienīst savus līdzcilvēkus. Attiecības ar citiem tāpēc kalpo kā mūsu pašu iekšējā stāvokļa spogulis..!!
Tas varētu attiekties, piemēram, uz iekšējām un ārējām izmaiņām, kas pozitīvi ietekmētu mūsu pašu psihi. Vai arī tas attiecas uz atteikšanos no vecām pagātnes dzīves situācijām, brīžiem, no kuriem mēs joprojām gūstam daudz ciešanu un vienkārši nevaram tām tikt pāri. Tomēr viena lieta ir skaidra, lai arī cik slikti tas būtu jums, lai cik spēcīga būtu jūsu paša mīlestības zaudēšana, tā vai citādi jūs izkļūsit no savas depresijas, jums par to nevajadzētu šaubīties. Augstākais parasti seko zemākajam. Tieši tāpat pilnīgas patmīlības potenciāls snauž katra cilvēka dvēselē. Tas viss ir par šī potenciāla atkal atraisīšanu. Šajā ziņā esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet harmonijā.
