Mūsdienās cilvēces civilizācija sāk atcerēties sava radošā gara elementārākās spējas. Notiek pastāvīga atmaskošana, t.i., plīvurs, kas savulaik tika uzlikts pār kolektīvo garu, drīz tiks pilnībā pacelts. Un aiz šī plīvura slēpjas viss mūsu slēptais potenciāls. Tas, ka mums pašiem kā radītājiem ir gandrīz neizmērojams Radošais spēks, un šajā ziņā visas realitātes/pasaules rodas no mūsu prāta, ir viena no oriģinālākajām spējām. Tieši šī iemesla dēļ mums ir tiesības veidot realitāti atbilstoši mūsu idejām.

Izmantojiet visspēcīgāko universālo likumu

Taču, ja neskaita savas pamatzināšanas augstākais paštēls un ar to saistītā sakņošanās vienā pārpilnībā balstīta valsts, viens no svarīgākajiem fundamentālajiem aspektiem ir mūsu pašu enerģijas vai, pareizāk sakot, uzmanības mērķtiecīga izmantošana (mūsu fokuss). Šajā kontekstā arvien vairāk cilvēku saskaras ar pamatprincipu, t.i., universālo pamata likumu, kas saka, ka enerģija vienmēr seko mūsu pašu uzmanībai. Galu galā jūs ļaujat atdzīvoties pasaulēm, uz kurām koncentrējat savu uzmanību, jo jūsu uzmanības centrā ir tieši šī pasaule, kas nepārtraukti saņem mūsu pašu enerģiju. Šajā sakarā ir arī svarīgi saprast, ka visas idejas, kurās mēs ieejam, vai vispār pat visas idejas un mentālās konstrukcijas, pārstāv veselas pasaules/dimensijas (Pašos mūsos iestrādātas pasaules, kuras ar prātu varam ceļot jebkurā brīdī). Jo vairāk enerģijas mēs ieliekam pasaulei, jo šī pasaule kļūst dzīvāka un var pilnībā izpausties/piedzīvot mūsu pašu realitātē. Mērķtiecīgi izmantojot un mainot fokusu, mēs varam izvēlēties, kuru pasauli vēlamies atdzīvināt un, galvenais, ko vēlamies piedzīvot savā prātā. Jo vairāk mūsu visaptverošā uzmanība ir balstīta uz idejām, kas savukārt satur svētumu, dievišķumu un dziedināšanu savā pamatā, jo vairāk mēs strādājam pie tādas pasaules/apstākļa atgriešanās/izpaušanas, kas nes sevī šīs augstās vibrācijas. Visi piedzīvotie/iespējamie apstākļi jau ir ielikti tevī, tāpēc atliek tikai panākt, lai šie atbilstošie apstākļi atkal kļūtu par realitāti.

Lielākais šķērslis – pavedināšana

Tomēr galu galā šajā sakarībā ir kāds būtisks aspekts, ar kuru mēs vairākkārt tiekam atrauts no mūsu radošā spēka mērķtiecīgas izmantošanas augstfrekvences pasaules radīšanai, proti, mūsu pašu leģitimētā ievilkšana tumšajās pasaulēs. Neatkarīgi no tā, ka tumšo apstākļu pieredzei, protams, ir liela nozīme, būtība ir tāda, ka mēs bloķējam harmonisku ideju piepildījumu, atkārtoti nostādot sevi disharmoniskos stāvokļos. The pašreizējā iluzorā pasaule Šis princips mūs lieliski parāda, jo tumsas vai vecās 3D frekvences caurstrāvotā sistēma (neizpildītā daļa mūsu pašu prātos) dzīvo no mūsu enerģijas. Lai to saglabātu neskartu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs atkal un atkal ļautos viņu izskatam un pēc tam veltītu viņiem savu uzmanību un vērtīgo enerģiju. Tā vietā, lai nodarbotos ar vērtīgām lietām un strādātu, lai radītu harmonisku līdzāspastāvēšanu/harmonisku pasauli, mēs ļaujam mūsu prātam atkal un atkal tikt ierauts tumsā, t.i., to mirdzumā, tumšajā informācijā, un rezultātā mēs pārvēršam savu uzmanību uz ideja, ko raksturo trūkums. Un ko mēs pēc tam piesaistām savā dzīvē, turpmākās ciešanas, tumsu, trūkumu, bailes un vispārējos apstākļus, pamatojoties uz to, ko mēs būtībā nevēlamies. Tādējādi mēs pastiprinām radīto ilūziju un, tā kā esam saistīti ar visu, jo viss ir ielikts mūsu pašu realitātē, ļaujam šīm sajūtām ieplūst kolektīvā vienlaikus. Galu galā notiek arī visaptverošs karš par mūsu enerģiju/mūsu apziņu, kurā katrs ar visu savu spēku cenšas neļaut mums ļaut savam garam kļūt vienotam ar dievišķo, ar svētumu vai ar augstāko.

Karš par mūsu enerģiju

Mums ir jākoncentrējas uz sistēmu un tās pretrunīgo informāciju un likumiem, lai mēs ieplūstu viņu pasaulē un turpinātu atturēties no nepiepildītas/svētas dzīves. Bet tas ir vislielākais ierobežojums mūsu augstākās būtības piepildījumam. Tā vietā, lai paliktu uzticībā, koncentrētu savu uzmanību uz svētumu, tā vietā, lai būtu pateicīgi par šo atmodas laiku vai pat atzītu vecās pasaules sabrukumu, mēs varam tikai redzēt, ka viss, šķiet, kļūst vēl tumšāks. Un galu galā šis uzskats noenkurojas mūsu prātos. Mēs ļaujam sevi atraut no harmoniskas idejas, nonākam tumšos stāvokļos un tādējādi noslogojam visu mūsu prāta/ķermeņa/gara sistēmu (un galu galā piesaistīt tumšākus apstākļus). Un visbeidzot, mēs esam tik ļoti iegrimuši tumšos stāvokļos, ka pilnībā noliedzam sev pilnību. To var piedzīvot tik daudzos brīžos. Pajautājiet sev, kad kāds ziņojums, raksts, video vai komentārs jūs ļoti satrauc. Kad informācija jūs tik emocionāli ietekmē?negatīvā nozīmē, protams), lai jūs atstātu savu centru. Tie visi ir brīži, kad tumsa sniedzas pēc mūsu gaismas, un, tiklīdz mēs to pieļaujam, mēs uz laiku atstājam iespēju strādāt pie stāvokļu izpausmes, kuras pamatā ir svētums = dziedināšana = pārpilnība, tad mēs kļūstam par tumšā principa daļu un dzīvojam. spēcīgs paša radīts ierobežojums. Un tas mūsdienās ir liels meistarības aspekts. Mēs visi atrodamies vislielākās augšupcelšanās vidū, kas ir par mācīšanos pastāvīgi ieiet svētā pasaulē/veselā būtnē, kas dienas beigās arī ir vislielākā atslēga pasaules atbrīvošanai vispār, jo svēts pasaule var atgriezties tikai tad, kad mēs atdzīvināsim svētumu sevī. Tāpēc sāciet ar šo un izmantojiet likumu, kas apņem mūsu pašu enerģiju. Stipriniet pārpilnības stāvokli. Izgaismo pasauli. Paturot to prātā, esiet vesels, laimīgs un dzīvojiet harmonijā. 🙂