Terminu dualitāte pēdējā laikā atkal un atkal lieto ļoti dažādi cilvēki. Tomēr daudziem joprojām nav skaidrs, ko īsti nozīmē termins dualitāte, kas tas vispār ir un cik lielā mērā tas veido mūsu ikdienu. Vārds dualitāte nāk no latīņu valodas (dualis) un burtiski nozīmē dualitāti vai satur divus. Būtībā dualitāte nozīmē pasauli, kas savukārt ir sadalīta 2 polos, duālos. Karsts - auksts, vīrietis - sieviete, mīlestība - naids, vīrietis - sieviete, dvēsele - ego, labs - slikts utt. Bet galu galā tas nav tik vienkārši. Dualitāte ir daudz vairāk, un šajā rakstā es par to pastāstīšu sīkāk.
Dualitāras pasaules radīšana
Dualitāras valstis pastāv kopš mūsu pastāvēšanas sākuma. Cilvēce vienmēr ir rīkojusies pēc duālistiskiem modeļiem un dalījusi notikumus, notikumus, cilvēkus un domas pozitīvos vai negatīvos stāvokļos. Šo dualitātes spēli uztur vairāki faktori. No vienas puses dualitāte rodas no mūsu apziņas. Visa cilvēka dzīve, viss, ko var iedomāties, katra izdarītā darbība un viss, kas notiks, galu galā ir tikai paša apziņas un no tās izrietošo domu rezultāts. Jūs satiekaties ar draugu tikai tāpēc, ka jums vispirms bija doma par šo scenāriju. Jūs iedomājāties satikties ar šo cilvēku, un tad jūs sapratāt šo domu, veicot darbību. Viss nāk no domām. Visa cilvēka dzīve ir tikai viņa paša iztēles produkts, viņa paša apziņas mentāla projekcija. Apziņa būtībā ir beztelpas un bez polaritātes, tāpēc apziņa paplašinās katru sekundi un nepārtraukti paplašinās ar jaunu pieredzi, ko savukārt var izsaukt mūsu domu formā. Dualitāte šajā kontekstā rodas no mūsu apziņas, jo mēs izmantojam savu iztēli, lai sadalītu lietas labajās vai sliktajās, pozitīvajās vai negatīvajās. Taču apziņa pēc savas būtības nav duālistisks stāvoklis. Apziņa nav ne vīrietis, ne sieviete, tā nevar novecot un ir tikai instruments, ko izmantojam, lai pieredzētu dzīvi. Neskatoties uz to, mēs katru dienu piedzīvojam duālistisku pasauli, novērtējam notikumus un klasificējam tos kā labus vai sliktus. Tam ir vairāki iemesli. Mēs, cilvēki, esam pastāvīgā cīņā starp dvēseli un egoistisko prātu. Dvēsele ir atbildīga par pozitīvu domu un darbību radīšanu, un ego rada negatīvus, enerģētiski blīvus stāvokļus. Tāpēc mūsu dvēsele sadalās pozitīvos stāvokļos, bet ego – negatīvos. Cilvēka paša apziņu, savu domu gājienu vienmēr virza kāds no šiem poliem. Vai nu jūs izmantojat savu apziņu, lai radītu pozitīvu realitāti (dvēseli), vai arī jūs izveidojat negatīvu, enerģētiski blīvu realitāti (ego).
Dualitāro valstu beigas
Šīs pārmaiņas, kas šajā kontekstā arī bieži tiek uzskatītas par iekšēju cīņu, galu galā noved pie tā, ka mēs atkal un atkal sadalām cilvēkus negatīvos vai pozitīvos notikumos. Ego ir tikai tā cilvēka daļa, kas liek mums radīt negatīvu realitāti. Visas negatīvās emocijas, vai tās būtu sāpes, skumjas, bailes, dusmas, naids un tamlīdzīgi, rodas no šī prāta. Taču pašreizējā Ūdensvīra laikmetā cilvēki atkal sāk izšķīdināt savu egoistisko prātu, lai varētu radīt tikai pozitīvu realitāti. Šis apstāklis galu galā noved pie tā, ka mēs kādā brīdī atmetam visus savus spriedumus un vairs nevērtējam lietas, nedalām lietas labajās vai sliktajās. Laika gaitā cilvēks atmet šādu domāšanu un atkal atrod savu iekšējo patieso Es, kas nozīmē, ka cilvēks skatās uz pasauli tikai no pozitīvām acīm. Cilvēks vairs nedalās labajā un sliktajā, pozitīvajā vai negatīvajā, jo kopumā redz tikai pozitīvo, augstāko, dievišķo aspektu. Tad cilvēks atzīst, ka visa eksistence pati par sevi ir tikai beztelpas, bez polaritātes izpausme. Visi nemateriālie un materiālie stāvokļi būtībā ir tikai visaptverošas apziņas izpausme. Katram cilvēkam ir daļa no šīs apziņas un viņš caur to izpauž savu dzīvi. Protams, šajā ziņā ir, piemēram, vīriešu un sieviešu izpausmes, pozitīvās un negatīvās daļas, bet, tā kā viss rodas no stāvokļa bez polaritātes, visas dzīves pamatpamats nav dualitātes.
2 dažādi stabi, kas kopumā ir viens!
Paskatieties uz sievietēm un vīriešiem, lai cik atšķirīgi viņi būtu, galu galā tie ir tikai tādas struktūras produkts, kuras pamatā nav dualitātes, pilnīgi neitrālas apziņas izpausme. Divi pretstati, kas kopā veido veselumu. Tā ir kā monēta, abas puses ir dažādas, tomēr abas puses veido veselumu, vienu monētu. Šīs zināšanas ir svarīgas arī, lai spētu izlauzties cauri savam reinkarnācijas ciklam vai pietuvoties šim mērķim. Kādā brīdī tu noliec visus sevis radītos aizsprostojumus un programmēšanu, nostājies klusā novērotāja pozīcijā un redzi tikai dievišķo dzirksti visā eksistencē, katrā saskarsmē un katrā cilvēkā.
Cilvēks vairs nespriež šādā nozīmē, atmet visus spriedumus un redz pasauli tādu, kāda tā ir, kā gigantiskas apziņas izpausmi, kas individualizējas caur iemiesojumu, piedzīvo sevi, lai atkal spētu apgūt dzīves dualitāti. Šajā ziņā esiet veseli, laimīgi un dzīvojiet harmonijā.
Priecājos par jebkādu atbalstu ❤
Bet dualitāte nav slikta lieta, vai ne, ja mēs saprotam abas puses kā vienu? Un es ticu, ka arī egom tajā ir sava vieta, tāpat kā visam pasaulē ir sava vieta. Ja es gribu atteikties no cīņas, tad man vajadzētu pārtraukt cīnīties. Tāpēc arī pārtrauciet cīnīties ar savu ego un iekļaujiet to manā vispārējā būtībā tāpat kā vēlmi, lai citiem iet labi. Bez spējas atšķirt cilvēkiem īsti neko nevaru dot, vienam vajag kā otram. Tā ir mana pārliecība, cita pārliecība ir atļauta, bet tas man personīgi šķiet vismierīgākais. Ne pēc cīņas.