Cilvēki ir bijuši reinkarnācijas ciklā neskaitāmus iemiesojumus. Tiklīdz mēs nomirstam un iestājas fiziskā nāve, notiek tā sauktā svārstību frekvences maiņa, kurā mēs, cilvēki, piedzīvojam pilnīgi jaunu, bet joprojām pazīstamu dzīves posmu. Mēs sasniedzam pēcnāves dzīvi, vietu, kas pastāv atsevišķi no šīs pasaules (pēcnāves dzīvei nav nekāda sakara ar to, ko mums propagandē kristietība). Šī iemesla dēļ mēs neieejam "nekā", šķietamā, "neesošā līmenī", kurā visa dzīvība ir pilnībā izdzisusi un viena vairs nekādā veidā nepastāv. Patiesībā ir otrādi. Nav nekā (nekas nevar rasties no nekā, nekas nevar iekļūt nekas), vēl jo vairāk mēs, cilvēki, turpinām pastāvēt mūžīgi un atkal un atkal reinkarnēties dažādās dzīvēs ar mērķi ...